Briest otrs lielākais zemes pārdošanas darījums Latvijas vēsturē 33
Autori: Ivars Bušmanis, Zigfrīds Dzedulis
Kamēr Saeimas Tautsaimniecības komisijā stīvējās, kā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” iztapt Eiropas Komisijai un noņemt izglītības ierobežojumus lauku zemes pirkšanai, un prātoja, ar cik hektāriem ierobežot zemes iegādi, tikmēr Latvijā gan notikuši, gan arī briest daudz lielāki zemes pārdošanas darījumi, kurus šis likums nekādi nespēj ierobežot.
Ja zemes īpašnieks nemainās
Likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28. panta trešajā daļā teikts, ka ES dalībvalstu pilsoņi laika posmā no 2004. gada 1. maija līdz 2014. gada 30. aprīlim zemi var iegūt īpašumā tikai tad, ja veiks uzņēmējdarbību Latvijā kā zemnieki, vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvo Latvijā un trīs gadus pēc kārtas te aktīvi nodarbojušies ar lauksaimniecību.
Taču visi lielākie zemes darījumi, arī ar lauksaimniecības zemi, ir notikuši, nopērkot nevis zemi, bet zemes īpašnieku – juridisko personu. Piemēram, SIA “Myrtillus” 2008. gadā bija lielākais zemes īpašnieks, kuram valsts austrumos piederēja ap 20 tūkstoši hektāru zemes. Togad zviedru mežsaimniecības uzņēmums “Bergvik Skog AB” vienā darījumā nopirka tā un SIA “Fragaria” mātes uzņēmumu SIA “Fraxinus”, iegūstot 30 tūkstošus hektāru zemes, tostarp arī lauksaimniecības. SIA “Fraxinus” pārdēvēja par SIA “Bergvik Skog”, bet zemes īpašnieks nav mainījies līdz pat šodienai – meži un lauki pieder tām pašām “Myrtillus” un “Fragaria”. Šis, pēc “LA” aplēsēm, arī bijis vislielākais zemes darījums atjaunotās Latvijas vēsturē. Un tas neparādās zemesgrāmatas lielāko darījumu sarakstā. “Par darījumiem ar zemes īpašumiem /../ uzskatāmi jebkuri darījumi, kuru rezultātā mainās zemes īpašnieks,” precizēts likumā. Tas ievērots, bet latviešu īpašnieku zeme (paši vien pārdeva!) caur pārpircējiem nonākusi ārzemnieku rokās.
Lielākie darījumi
Līdzīgi zviedru mežsaimnieki pārpirka citiem zviedriem piederošo SIA “Ruda” ar visu zemi. “Tagad mums pieder ap 110 000 hektāru zemes,” “LA” neslēpj SIA “Bergvik Skog” valdes loceklis Lars Georgs Hedlunds. “Katru gadu iegādājamies klāt kādus 500 līdz 1000 hektārus meža un apmēram tikpat zemniekiem pārdodam lauksaimniecības zemi. Pārdot nesteidzamies, mums ir kādi 400 nomnieki.” Par zemes cenu Hedlunds neizsakās, vien atgādina, ka viņa pārstāvētā kompānija pavisam Latvijā ieguldījusi 106 miljonus eiro un katru gadu zemes nodoklī samaksā 400 tūkstošus eiro.
Zviedrijas “IKEA” mēbeļu koncerns cenšas nodrošināt sevi ar kokmateriāliem. “Inčukalna” zāģētava tās īpašniekiem “IKEA Industry Holding B.V.” nesa zaudējumus, to pārdeva, bet tajā pašā gadā iegādājās mežu. Zviedru žurnālists Borge Nillsons “LA” noskaidrojis, ka pirmais darījums ir bijis 2015. gadā, iegādājoties 10 000 ha zemes no “Domsjo Fabriker AB”, kam piederēja “Baltijas meži AB”. Tas tad būtu otrais lielākais zināmais darījums. Loģiski, ka neviens no tiem neparādās zemesgrāmatas tabulā. Pašlaik “IKEA” Latvijā pieder 22 tūkstoši hektāru, ziņu aģentūru BNS informēja “IKEA” grupā ietilpstošā kompānija “IRI Forest Management SRL”. Zemes papildinājums varētu būt nācis pagājušā gada nogalē, kad “IKEA” nopirka dāņiem piederošo SIA “Puraaks” un pārdēvēja par “IRI Forest Assets”.
Šie abi skandināvu uzņēmumi – “Bergvik Skog” un “IKEA” – neapstiprina vietējo bažas, ka ārzemnieku mērķis ir izcirst mežu, aizvest baļķus un aizbraukt. Tie saimnieko atbildīgi un ilgtspējīgi, stāda jaunu mežu – tāpat kā VAS “Latvijas valsts meži”. Tomēr daudz zemes vēl ir uzpircēju un šaubīgu ieguldītāju rokās.
