Mobilā telefona izvēle – vilinājumu džungļos nepērc lieku! 1
Var ar ciparu pogām
Būdams profesionālis citas tehnikas – automobiļu – izvēles jomā, izmantošu šīs nozares analoģijas. Ļaudis pērk “džipus” un aizbrauc uz mežu reizi gadā. Viņi iekāro vismaz vidējo klasi, labus ģimenes ceļojumu auto un sēž šajā plašumā divatā, simtiem reižu dienā pilsētas burzmā izkustinādami no vietas un bremzēdami lieku pustonnu, viņi pavisam nepelnīti mēdz nonievāt “Kia” vai “Opel” un krīt parādu verdzībā, lai brauktu, greznoti ar “premium” riņķiem vai zvaigznēm… Tirgotāji un kreditētāji viņiem šajos maldos labprāt palīdz, jo tas taču ir bizness.
Ar telefoniem ir līdzīgi. Vēl trakāk, jo cenu starpība te relatīvi maza. Sevišķi, ja pērkam uz nomaksu, kas te atšķirībā no piecciparu auto līzingiem katram pieejama. Pieci vai 15 eiro mēnesī – pupu mizas… Nav vis – ja pareizinām ar diviem vai trim gadiem, sanāks vesela minimālā mēnešalga. Un piedevām šajā laikā un šajā jomā viss būs mainījies tik strauji, ka jūsu dārgais šīsdienas sapnis jau kļūs par nožēlojamu vecu krāmu.
Tādēļ – prātīgi ar tiem jaunajiem un modernajiem telefoniem. Ņemam tikai to, kas mums patiešām vajadzīgs. Primāro – sarunas iespējas – var dabūt jau par kvartiņu. Bez kādas procentu uzpūstas nomaksas. Tā sauktie klasiskie mobilie tālruņi (bez skārienjutīgiem ekrāniem, ar ciparu pogām) lieliski pilda savu galveno funkciju un ir pietiekami ne tikai vecmāmiņām. Es pazīstu kādu Latgales puses deputātu, kurš varētu atļauties jebkuru viedo topmodeli, bet to nedara principā. “Es negribu sarežģīt un pārpildīt ar nevajadzīgu informāciju savu dzīvi kustībā. E-pasts, internets lai paliek ofisam.” Zinu solīda vecuma pāri, kurš – paļaujoties apkārtējās vides spiedienam – ir iepircis divus jaunus, dārgus telefonus. Bet tie guļ uz kumodes. Pārāk grūti apgūstami. Faktiski nevajadzīgi. Strādā un bez niķiem zvana vecie ar ciparpogām.
Ja tiešām vajag ko vairāk, rūpīgi jāizsver, ko īsti vajag. Lielu ekrānu? Kāpēc? Kino skatīsies? Nu, nu… Pat lielākajos (vairāk par piecām collām) bilde vienalga ir un paliek sīka un krāsu, ainavu, seju tuvplānu baudīšanai nepiemērota. Informatīvs lielo mājas ekrānu surogāts. Bet lielie ekrāni palielina telefona izmērus līdz vasaras apģērba kabatām apgrūtinošiem, līdz vienā rokā neērti turamiem. Nedēļu paspēlējies ar redakcijas testam dotu 5,5 collu milzi, atgriezos pie savējā par nepilnu collu mazākā un jutos kā mājās…
