Nepazīstami cilvēki, montēti ieraksti, liela slepenība – ko Gorkšs pārsprieda ar Gavrilovu? 0
Šobrīd Latvijas futbols ir kritiskā posmā, Latvijas Futbola federācijas (LFF) ārkārtas kongresa priekšvakarā uzsver organizācijas prezidents Kaspars Gorkšs.
Kā ziņots, vairāki LFF biedri ir parakstījuši iesniegumu ar vēlmi sasaukt ārkārtas kongresu, kurā mēģinātu gāzt Gorkšu no organizācijas vadītāja amata. Ārkārtas kongress notiks ceturtdien.
Trešdien par savu atkāpšanos no amata paziņoja ilggadējais Sacensību nodaļas vadītājs Artūrs Gaidels, kuram kā pēdējais piliens darba attiecībās ar LFF bijis otrdien dzirdētais audioieraksts, kurā Gorkšs it kā par kaut ko vienojoties ar no futbola diskvalificēto Oļegu Gavrilovu.
LFF vadības opozīcijas rīcībā esošajā ierakstā, kas varētu būt rediģēts un kura autentiskums nav apstiprināts, Gorkšs apsolījies amnestēt Gavrilovu.
“Es šo audio ierakstu neesmu dzirdējis un darījumus ar Gavrilovu slēdzis neesmu. Tas ir viltots audio materiāls. Šis ieraksts ir, lai manipulētu ar rītdienas kongresa rezultātiem.
Ja kādam ir šis ieraksts, griezieties tiesībsargājošās institūcijās, lai novērtētu tā autentiskumu,” stāstīja Gorkšs.
Viņš atzīst, ka ar Gavrilovu ticies vairākas reizes, taču noliedz, ka būtu slēdzis kādu vienošanos.
“Pirmsvēlēšanu laiks ir tāds, kurā tiecies ar daudziem cilvēkiem, arī ar tādiem, ar kuriem negribi tikties. Tas ir cilvēks, kura ceļu es viennozīmīgi neatbalstītu. Viņa dēļ Latvijas futbols ir cietis ļoti daudz, ir cietusi futbolistu paaudze. Tas ir cilvēks, kurš ar savu darbību ir manipulējis ar tiesnešiem un jaunajiem spēlētājiem, lai panāktu savus mērķus. Es ar viņu neesmu slēdzis nekādas vienošanās,” apstiprināja Gorkšs.
Tāpat viņš norāda, ka nekad nav iniciējis tikšanos ar Gavrilovu.
“Viena no tikšanās reizēm bija saistīta ar mana bijušā kluba “Riga” sporta direktoru [Romānu Lajuku]. Toreiz sarunāju tikties tikai ar Lajuku, bet Gavrilovs pēc tam parādījās pēkšņi. Nezināju, ka viņš tur būs. Kopā Gavrilovu esmu redzējis kopā arī Adlanu Šišhanovu [futbola kluba “Ventspils” prezidentu],” atklāja Gorkšs.
Gorkšs arī noliedzoši atbildēja uz jautājumu, vai tikšanās laikā ar Gavrilovu kādreiz klāt bijis arī Krišjānis Kļaviņš.
“Tu tiecies ar cilvēkiem, lai iepazītu Latvijas futbola augsni un kopainu, lai iepazītu cilvēkus. Tu šajā spēlē iesaisties, diskutē ar cilvēkiem.
Man tas (tikšanās ar Gavrilovu) bija lielisks veids, lai redzētu, cik liela bīstamība ir Latvijas futbolā, cik ļoti tas ir apdraudēts, cik ļoti apdraudēts ir jaunais spēlētājs un tiesnesis. Šobrīd Latvijas futbols ir kritiskā posmā. Mums jāpanāk tas, ka ļoti agresīvi iesaistāmies pret netīrām spēlēm – ka runājam atklāti par lietām, par kurām nevienam nepatīk runāt. Mums ir jābeidz baidīties, jo tieši šīs bailes ir tās, ar kuru palīdzību pēc tam ar mums, spēlētājiem, tiesnešiem cenšas manipulēt,” tikšanās iemeslus komentēja Gorkšs.
Audioierakstu dzirdējis LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks, kuram to “Pullman Riga Old Town” viesnīcā atskaņojusi kāda viņam nepazīstama persona. Uz ieraksta noklausīšanos Pukinsku uzaicinājis LFF vadības oponents Vadims Ļašenko.
Tāpat viņš nevarēja apliecināt vienošanās autentiskumu, jo arī tā bijusi rediģēta.
“Uz dokumenta krievu valodā bija rakstīti vienošanās punkti: Par Tiesnešu nodaļas vadītāju jāieceļ [izdzēsts], par Godīgas spēles nodaļas vadītāju jāieceļ [izdzēsts] un jāreabilitē Oļegs Gavrilovs.
Mana pirmā reakcija bija to nofotogrāfēt ar telefonu, lai saprastu, vai paraksti uz dokumenta [tostarp Gorkša] ir īsti, bet man neļāva to darīt. Pēc tam man uz galda priekšā tika nolikts telefons, kurā bija ieraksts, un austiņas, lai varu noklausīties.
Tas bija deviņu minūšu garumā un sagriezts pa vairākiem posmiem, un dialogs ir starp diviem cilvēkiem – it kā Kasparu Gorkšs un Oļegu Gavrilovu. Dialoga ietvaros notika saruna par vēstulē minētajiem – ka Kasparam ir jāpanāk, lai konkrētais cilvēks ieņemtu amatu,” stāstīja Pukinsks.
Ierakstā Gorkšs esot teicis, ka viņš nevarot uzņemties un ietekmēt šīs lietas.
“Skaidrs, ka par ierakstā dzirdēto biju samulsis. Brīdī, kad vaicāju Vadimam Ļašenko, kas tas ir par cilvēku, kurš iedeva ierakstu, viņš atbildēja, ka to nezina. Šis audio ieraksts tika prezentēts arī LFF valdē, izrunājāmies ar Kasparu, arī UEFA Godīgas spēles pārstāvji ir informēti un ar to nodarbojas. Līdz ar to cilvēkiem, ar ko mums bija tikšanās ieraksta laikā, ar e-pastu pavēstīju, ka esmu vērsies dažādās institūcijās, informācija, ka Kaspars ir ticies ar Gavrilovu, arī mums ir, un ka man nav iemesla šobrīd spekulēt par to, ka kaut kas ir netīrs,” skaidroja Pukinsks.
Ļašenko par šādu Pukinska atbildi bijis ļoti sašutis un viņam tika piedāvāts – ar šiem pierādījumiem vērsties tiesībsargājošās iestādēs.
“Atbilde no viņa tā arī nesekoja. Līdz ar to man rodas jautājums, kāpēc par šādu tēmu tiek spekulēts. Ja tas būtu tas, kas grauj Latvijas futbolu, tad iepriekšējais iesniegums, kas, manuprāt, bija ar nepamatotiem punktiem, lai gāztu prezidentu, bija jāaizstāj tieši ar šo tēmu. Savukārt šobrīd vienu dienu pirms ārkārtas kongresa tas vairāk izskatās pēc centieniem visu sarežģīt,” secināja LFF ģenerālsekretārs.
Gorkšs uzsvēra, ka godīgs un tīrs futbols ir LFF jaunās vadības prioritāte.
“Mēs neko nevaram izpildīt no savas stratēģijas, kad viss fons ir šāds. Mēs tā vietā mēģinām viens otru nomelnot. Protams, ir skaidrs, ka notiek cīņa par varu – to nekad neviens neatdod, par to cīnās. Tomēr jābūt arī normām un vērtībām, kuras mēs neesam gatavi pārkāpt,” atzīmēja Gorkšs.
Tikmēr Pukinsks pauda, ka Gorkšs turpinās pildīt prezidenta funkcijas.
“No atsauksmēm, ko saņemam no biedriem, saprotam, ka viņiem nepatīk, kā šī visa situācija tiek organizēta un izvērsta. Mēs esam pret jebkurām spekulācijām un negodīgām rīcībām,” uzsvēra Pukinsks.
LFF vadības opozicionāru iesniegumā, kura iniciators ir pērn ar Gorkšu prezidenta vēlēšanās konkurējošais Ļašenko, ir 21 biedra paraksts. Lai sasauktu ārkārtas kongresu, bija nepieciešami vismaz desmitā daļa no biedru atbalsta jeb 15 no 141 biedra.
Gorkšs par LFF prezidentu tika ievēlēts pagājušā gada aprīlī, kad viņš ārkārtas kongresā vēlēšanās pārspēja Ļašenko un Kļaviņu. Viņš amatā tika ievēlēts uz diviem gadiem, nomainot iepriekšējo prezidentu Gunti Indriksonu. Pēc statūtiem nākamās vēlēšanas paredzēts aizvadīt nākamā gada kongresā, tajā prezidentam iegūstot pilnvaras uz četriem gadiem.
