Nepatīkamu pārsteigumu vakar piedzīvojuši Rīgas koru skates dalībnieki: rezultāts augsts, bet uz “Koru kariem” viņi netiks 28
Nepatīkamu pārsteigumu koru skatē vakar piedzīvojis Rīgas projektu koris: lai gan tam piešķirts ļoti augsts vērtējums, žūrija izlēmusi to nevirzīt tālāk uz koru kariem, bet gan vērtēt ārpus konkursa. Savu sašutumu par šo tēmu “Facebook” paudusi viena no koristēm – Kristīne Zvirbule.
Viņa raksta: “Šodien bija tik kolosāls rīts! Pavadīju meitu uz Stirnu buku, pati priecīgi satraukta pucējos un gatavojos, lai pēc 15 gadu pauzes, kā dziedātāja piedalītos koru skatē. Viss bija, bija satikšanās, bija soundcheck, mēģinājums un pirmsuzstāšanās satraukums, bet pāri visam – saviļņojums atkal būt Dziesmu un deju svētki neatkārtojamajā sajūtā.
Diemžēl Latvijas Nacionālais kultūras centrs administrētā Dziesmu un deju svētki skates žūrija diriģentu Romāns Vanags, Gints Ceplenieks, Ints Teterovskis, Mārtiņš Klišāns un Jānis Baltiņš sastāvā pēc veiksmīgi nodziedātas skates (47,67 punkti) nolēma “vērtēt Rīgas projektu koris ārpus konkursa”. Tas tika paziņots pēc skates (ne pirms kā būtu loģiski, paskaidrojot kādus adekvātus iemeslus šādam lēmumam). Tas arī nozīmē, citiem vārdiem sakot, negaidām jūs koru karos.
Un pārsteidzoši, ka arguments ir nevis zemā kvalitāte, bet gluži otrādi – pārāk profesionālais skanējums un tradīcijai neatbilstošais kora formāts.
Atliek secināt, ka daļa Latvijas diriģentu kopienas dzīvo sastingušā un absolūti privatizētā izpratnē par to, kas ir un kādiem jābūt Dziesmu svētkiem, neredzot, ka, laikam ejot, mainās un neizbēgami mainīsies arī galvenā svētku komponentes – dalībnieka (jā, dalībnieka – dziedātāja dejotāja utt, nevis diriģenta) – , dzīves stils, ritms un vajadzības. Šis gājiens (piedodiet, nevaru atrast smalkāku apzīmējumu) tikai parāda, ko mums nodara bailes no konkurences un iepriekš nepazītā. Tas tiek uzskatīts par draudu un labāk no tā atbrīvoties.”
Sieviete uzskata, ka šāds žūrijas lēmums ir pielīdzināms mobingam: “Dziesmu svētku kustība pastāvēs tikai tik ilgi, kamēr dziedātāji, dejotāji, koklētāji un citi dalībnieki vēlēsies tajā piedalīties. Žūrijas lēmums šobrīd izskatās kā bērnu mobings par to, ka “tu neesi tāds kā visi”. Tas ir necienīgi pret mums kā dziedātājiem, pret diriģentu un ir vienkārši iekļaujošu Dziesmu un deju svētki reputāciju graujoši. Dziesmu svētkiem piestāv emocijas un lieli saviļņojumi un šodien, muzicējot LU Lielajā aulā, emocijas bija, bija milzīgs prieks par sen nejusto adrenalīna devu, ko var saņemt tikai uz skatuves. Bet emocijas, ko izraisījis šis lēmums, ir pavisam pretējas, tas nav virziens, kurā ilgtermiņā stūrēt Dziesmu un deju svētku tradīcijai.”
Sarunā ar “Latvijas Radio” kora dalībnieki uzsver – Rīgas projektu koris nav dibināts, lai piedalītos Dziesmu svētkos; tas pastāv piecus gadus. Daudzi tā dalībnieki agrāk bijuši populāru un ļoti augstu vērtētu jauniešu koru – “Kamēr…”, “Sola”, “Balsis” un līdzīgu – dalībnieki.
Tieši darbības formāts tam neļaujot iekļauties Dziesmu svētku tradīcijā, tā Latvijas Radio pauda diriģents Ints Teterovskis, uzsvērdams, ka izsakās kā Dziesmu svētku biedrības priekšsēdis, nevis žūrijas loceklis. “Būtiskākā lieta ir tā, ka Dziesmusvētki ir ikdienas mēģinājumu process. Tas laiks, ko investē katrs amatieru kora dziedātājs svētku procesa uzturēšanā, ikdienas mēģinājumos un koncertos, ir lielāks nekā šādam Projektu korim.”
Žūrijas loceklis un diriģents Romāns Vanags sdavukārt saka, ka Rīgas projektu kora vadība pieteikusi dalību Dziesmu svētkos ar novēlošanos, tāpēc bijusi gatava iztikt bez dalības koru karos. Līdzīga iespēja sniegta vēl vienam korim – Noras Kalniņas “MoonBeams”.
Kopumā, kā ziņo Latvijas Radio, šī situācija esot agrāk nebijis pavērsiens Dziesmu svētku tradīcijas attīstībā, pauda par svētku norisi atbildīgā Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte: “Šī ir tād jauna situācija koru nozarē, kas iepretī līdzšinējai uzkrātajai pieredzei par amatierkoru darbību, to regulāro mēģinājumu procesu, dalību starpsvētku pasākumos… Tātad šis ir jauns piedāvājums, kad koris ir mākslinieciski spēcīgs un var izvēlēties cita veida instrumentus, kā sagatavot savu sniegumu un iekļauties kopīgajā procesā, kas šajā gadījumā ir Dziesmu un deju svētku tradīcija.”
Atturēdamās vērtēt, kuram šajā gadījumā taisnība – korim vai žūrijai, LNKC direktore izteicās, ka uzklausīs abas puses, savukārt Romāns Vanags aicināja kora vadību izrunāties ar dziedātājiem.
