Vairāki pazīstami politiķi vēlēšanās palikuši “aiz strīpas” 15
Ar to, ka politiķis neiekļūst Saeimā, viņa dzīve nebeidzas. Piemēram, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, kura no valdības pārstāvjiem saņēmusi visvairāk svītrojumu, notikušo tver filozofiski, jo esot pietiekami ilgi strādājusi politikā un rēķinājusies arī ar šādu iznākumu. Apņēmās aizlaistajā jomā ieviest pozitīvas pārmaiņas, un še tev – nepatīk Druviete, un viss! Viņa tāpat kā līdz šim turpināšot zinātnisko un pētniecisko darbību, bet politiskajās aizkulisēs runā, ka Izglītības un zinātnes ministrija, visticamāk, tiks nodota Zaļo un zemnieku savienības apsaimniekošanā.
Ja politiķis vēlas vairāk izdarīt, jārēķinās, ka iegūs pretiniekus. Druvietei neprofesionalitāti nevar pārmest, bet didaktisko, pamācošo toni gan, atzina vairāki vēlētāji, kas šā iemesla dēļ svītrojuši ministri no Vidzemes vēlēšanu apgabala “Vienotības” saraksta. Viņus kaitinot, ka ministre vienmēr runājot kā tāda skolotāja, it kā citi būtu dumjāki par viņu, un svītra pāri.
“Vēlētāju manipulēšana ar diezgan primitīviem paņēmieniem šīm vēlēšanām bija ļoti izteikta,” secina sociologs Aigars Freimanis. Taču jāņem vērā arī tas, ka, vadot ministriju, kur ne viena vien reforma veicama, tās politiskais vadītājs reti saņems uzslavas, bet kritika sekos ik uz soļa.
Zudis labklājības un veselības ministrs
No “Vienotības” Vidzemes saraksta nav ievēlēts arī Arvils Ašeradens, kurš bija galvenais vēlēšanu kampaņas organizētājs šajā reģionā. Viņš saņēmis 5026 svītrojumus un 3638 plusus. Lai nu ko, bet Ašeradenu nevar dēvēt par politiķi, kurš savu laiku atsēž parlamentā. Kopš ievēlēšanas Saeimā viņš ir galvas tiesu audzis, jo iedziļinājies gan sociālajos, gan veselības aprūpes jautājumos, un, kā sacīja Ašeradena partijas biedrs Kārlis Šadurskis, viņš varētu būt prasmīgs labklājības un veselības ministrs. Taču vēlētāji par Ašeradena veikumu bija maz informēti un arī pats kampaņas organizētājs necentās sevi izvirzīt priekšplānā, kaut gan viņam bija tādas iespējas. Viņš nerīkoja savu personīgo kampaņu kā, piemēram, Romualds Ražuks, kurš, mainot partijas vienu pēc otras, atkal atgriezās “Vienotībā” un, personīgi sevi reklamējot Vidzemē, pakāpjoties no 14. vietas līdz septītajai, iekļuva parlamentā.
Ar sevis slavināšanu nav kautrējušies arī Ašeradena konkurenti Jānis Upenieks, bijušais “Olšteina sešnieka” cilvēks, un Vilnis Ķirsis, bijušais Zatlera Reformu partijas biedrs. Ašeradens neuzskata, ka viņam tagad būtu jāmet plinte krūmos – viņš turpināšot darboties politikā, jo deputāta pilnvaru laikā uzkrāts pietiekami daudz zināšanu.
Kiršteins, kurš cieš no Vilkiem
Nedaudz labākā situācijā ir Aleksandrs Kiršteins, kurš balotējās no Nacionālās apvienības saraksta Rīgā, jo viņam briest tā sauktais mīkstais mandāts, kad no šī saraksta pie ministra portfeļiem tiks Dace Melbārde un, kā domā Kiršteins, ļoti ticams, ka arī ievēlētais deputāts Einārs Cilinskis. Visticamāk, Kiršteins būtu augstāk sarakstā, ja vien vēlētāji sarakstā iekļauto juristu un Rīgas domes deputātu Andri Vilku nebūtu noturējuši par Nacionālās bibliotēkas direktoru. Vilks saņēma daudz plusiņu un no 13. vietas pakāpās uz sesto, apsteidzot Kiršteinu.
Piedod nodokļu nemaksāšanu, bet augstprātību – ne
Vēlētāju atlases tīklam cauri izkritusi arī “Vienotības” priekšsēdētāja un Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa, kura šo neveiksmi, spriežot pēc redzētā televīzijā, ļoti pārdzīvo. Viņas uzvārds svītrots gan Ventspilī, gan Kuldīgā, gan Talsos, mazāk – Saldus pusē. “Viņai ir harisma, jo viņa taču vada partiju, kur ir daudz vīriešu, un Āboltiņai ir pietiekami liela loma, lai viņā klausītos. Taču tautai ir jābūt sajūtai, ka īsts harismātisks līderis ir tai pieejams, vienīgais šķērslis ir tikai apsardze. Un tieši tas ir Āboltiņas mīnuss, ka daudziem šķiet, ka viņa ir augstprātīga. Tauta, protams, daudz ko nezina, bet tā saņem baumas un tai ir savi vērojumi. Vēlētāji piedod nodokļu nemaksāšanu, pat korupciju, bet augstprātību gan ne,” secina Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas doktorants Artūrs Utināns.
Saeimas spīkeres it kā novēroto augstprātību pastiprina arī viņas spilgtais matu tonis un samērā neveiksmīgais matu sakārtojums, sacīja kāda stiliste, kura lūdza nepubliskot viņas vārdu, bet ar laikraksta starpniecību ieteica Āboltiņas kundzei piesaistīt profesionālus speciālistus, kas varētu palabot dažas nozīmīgas detaļas ārējā veidolā. Tas vēlētājus atbrīvotu no domas, ka Saeimas priekšsēdētāja ir augstprātīga.
Daudz niknāk par Āboltiņas neievēlēšanas iemesliem izteicās Ventspils uzņēmējs, Zatlera Reformu partijas biedrs Aivis Landmanis. “Ventspilī bez Aivara Lemberga atbalstītājiem netrūkst tādu vēlētāju, kas viņu neatbalsta, un ne mazums ir tādu, kuri par savu partiju izšķiras pēdējā brīdī. Tie, kuri nostājušies pret Lembergu, cerēja, ka Āboltiņa sapratīs, kāpēc, un paudīs savu stingro nostāju. Bet tā vietā viņa brauc uz Ventspili, koķetē te ar Lembergu, te ar viņa labo roku Blumbergu. Šī koķetēšana un braukāšana uz konsultācijām ir viens no iemesliem, kāpēc Āboltiņas uzvārds tika svītrots,” secina Landmanis.
Saeimas priekšsēdētāju daudz svītrojuši arī Kuldīgas novada iedzīvotāji, neraugoties uz to, ka Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, kuras pārstāvētā Reģionālā partija šajās vēlēšanās startēja kopā ar “Vienotību” un kurai ir augsts reitings kā pašvaldības vadītājai, aicināja balsot par “Vienotību”. Vairāki kuldīdznieki man kā mīnusu minēja Āboltiņas samērā augstprātīgo sejas izteiksmi un nespēju iztapt saskarsmē ar vienkāršajiem ļaudīm. “Ja viņas šoferis pārkāpj ātrumu, tad nevajag bēgt krūmos, bet paskaidrot, kā tas tā gadījās,” sacīja kāds kungs. Savukārt Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs bijušais veselības ministrs Ivars Eglītis bija pārsteigts, ka šis fakts tik plaši tiek atspoguļots. “Diemžēl cilvēki nezina, cik saspringts ir valsts vadošo amatpersonu darba grafiks. Lai varētu pārvietoties ar normālu ātrumu, vismaz trešdaļa no kalendārā iekļautajiem pasākumiem būtu jāizsvītro.
Kaut vai viens piemērs. Kad Āboltiņa augustā piedalījās Kuldīgas Reģionālā neatliekamās medicīniskās palīdzības centra atklāšanā, no vienas puses viņu lenca žurnālisti, no otras – vietējās amatpersonas un vienkāršā tauta… Lai paspētu uz nākamo tikšanos, viņai pat nebija laika paēst,” atceras Eglītis.
Līdzīgi pārmetumi par augstprātību jādzird arī “Vienotības” Rīgas saraksta visvairāk svītrotajai deputāta kandidātei Sarmītei Ēlertei – viņa no 10. vietas nokrita līdz trīsdesmit ceturtajai. Vēlētāji atceras Ēlertes solījumus, ka viņa kalpos Rīgai. Būdama “Vienotības” frakcijas vadītāja Rīgas domē, viņa daudz publicējās portālos, kritizējot Kremļa troļļus, aicinot Valsts kontroli revidēt Rīgas pašvaldību un tai piederošās kapitālsabiedrības un norādot uz citām nepilnībām. Vēlētāji bija pieraduši pie Ēlertes aktivitātēm pašvaldībā, un daļa no viņiem bija pārsteigti, ka Ēlerte vairs nevēlas pildīt savu solījumu rīdziniekiem, tāpēc nav ko brīnīties par daudzajiem svītrojumiem.
Iemesti neīstajā apgabalā
Vēlēšanās nav veicies arī “Vienotības” biedram ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim un saskaņietim Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājam Krišjānim Peteram. Partijas vadība viņus ielika Zemgales vēlēšanu apgabalā, kur vēlētājiem šīs personas ir maz pazīstamas. Peters no pirmās vietas daudzo svītrojumu dēļ noslīdējis uz trešo, bet Dombrovskis no trešās vietas – uz ceturto. Ja viņa partijas biedrs no tā paša saraksta Jānis Reirs kļūs par finanšu ministru, tad Dombrovskis varētu saņemt “mīksto” mandātu. Peteram gan iekļūšana Saeima “nespīd”, un viņš savu neveiksmi skaidro ar iekļaušanu neīstajā vēlēšanu apgabalā. Līdzīgi ir arī Dombrovskim, kurš īsi pirms vēlēšanām devās uz Zemgali, lai iepazītos vismaz ar vietējiem uzņēmējiem.
Publicējam Saeimā iekļuvušo partiju dažu pazīstamāko deputātu kandidātu vārdus, kuri vēlētāju veikto atzīmju (plusu un svītrojumu) dēļ sarakstā ir nokrituši zemāk par to vietu, kādu tiem sākumā bija atvēlējusi partija kandidējot. Šie politiķi nav arī iekļuvuši 12. Saeimā.
Vieta sarakstā kandidējot Vieta sarakstā pēc balsojuma Deputāta kandidāts
SASKAŅA
Rīga
3. 15. Jānis Geduševs
10. 16. Baiba Rozentāle
7. 24. Agnis Kalnkaziņš
11. 28. Ivo Kiršblats
Vidzeme
3. 10. Kārlis Leiškalns
9. 12. Aivars Guntis Kreituss
10. 27. Edgars Vaikulis
Latgale
4. 10. Vitālijs Aizbalts
Zemgale
1. 3. Krišjānis Peters
VIENOTĪBA
Rīga
8. 26. Edgars Engīzers
10. 34. Sarmīte Ēlerte
9. 35. Olafs Pulks
Vidzeme
4. 11. Zanda Kalniņa-Lukaševica
6. 12. Ina Druviete
10. 29. Edvīns Bartkevičs
Kurzeme
1. 4. Solvita Āboltiņa
4. 11. Karina Korna
Zemgale
3. 4. Vjačeslavs Dombrovskis
4. 5. Viktors Valainis
ZZS
Vidzeme
5. 10. Inese Aizstrauta
10. 26. Arnis Luhse
Latgale
7. 18. Andrejs Panteļējevs
Kurzeme
4. 13. Mareks Segliņš
Zemgale
7. 11. Dagnija Staķe
NACIONĀLĀ APVIENĪBA
Rīga
6. 7. Aleksandrs Kiršteins
Kurzeme
2. 4. Jānis Iesalnieks
LATVIJAS REĢIONU APVIENĪBA
Rīga
6. 22. Andris Rubins
2. 29. Māra Viktorija Zilgalve
5. 33. Armands Agrums
Latgale
4. 12. Līvija Jankovska
3. 18. Jānis Dinevičs
Kurzeme
2. 7. Inita Bišofa
Zemgale
4. 5. Inga Vanaga
NO SIRDS LATVIJAI
Vidzeme
3. 12. Liene Cipule
Zemgale
2. 5. Diāna Novicka
