Nepatīk, ka tiek “čakarēta tauta”: Opozīcija apšauba, ka valdība būs gatava iesaldēt augstāko amatpersonu algas 55
Saeimas opozīcija šodien sēdē apšaubīja, ka valdība būs gatava iesaldēt augstāko amatpersonu algas.
Parlaments šodien izvērtēšanai Ministru kabinetā nodeva vairāk nekā 10 000 pilsoņu kolektīvo iesniegumu par algu iesaldēšanu augstākajām valsts amatpersonām.
Valdībai līdz 15.aprīlim jāsniedz parlamentam ziņojums par izvērtējuma rezultātiem.
Saeimas debatēs arī iezīmējās jautrāki brīži. Deputāts Kristaps Krištopans (LPV) atzīmēja, ka viņš ir vienīgais no partijas “Latvija pirmajā vietā” Saeimas frakcijas, kurš uzskata, ka amatpersonu atalgojumu nevajag iesaldēt. Politiķis, vārdā neminot, netieši norādīja, ka viņa tēvs Vilis Krištopans (LPV), kurš arī ir LPV Saeimas deputāts, esot jokojis, ka dēlam tad “jāiet meklēt piederība pie cita politiskā spēka”.
“Uzreiz paskatījos telefonā, un sapratu, ka man ir [“Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Ainara] Latkovska telefons,” sacīja Kristaps Krištopans, un, jokojot piebilda, ka tas viņam raisījis jautājumu, kāpēc arī Saeimā nav futbola transfēru tirgus.
Politiķis skaidroja, ka attiecībā uz atalgojumu amatpersonām runa esot par miljoniem eiro, tomēr drīzāk jākoncentrējas uz tādu reformu veikšanu, kur tiešām ir simtiem miljonu eiro, kurus varētu ietaupīt.
Pēc viņa uzstāšanās Vilis Krištopans arī izmantoja iespēju turpināt dēla sākto joku, norādot, ka viņiem ģimenē tā neesot vienīgā līdzīgā situācijā ar uzskatu atšķirībām. “Kas tēvam būtu jādara – vai tad jāatsakās no dēla, vai? Nu tas tā pa jokam,” ar humoru sacīto domu noslēdza politiķis.
LPV politiķis atzīmēja, ka izdevumu sistēma augstāko amatpersonu darba nodrošināšanai, piemēram, Valsts prezidenta kancelejā esot “sapuvusi”, tāpēc mazākas vai lielākas algas neko šoreiz nemainīšot.
Pirms debašu sākuma par iniciatīvas tālāko virzību atbildīgās Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāte Agnese Krasta (JV) ziņoja, ka komisijas sēdē Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvji skaidroja, ka visas valsts amatpersonas ir iekļautas vienotā hierarhiskā atlīdzības sistēmā, līdz ar to atalgojuma palielināšanās ministriju ierēdņiem saistīta arī ar augstāko valsts amatpersonu atalgojuma izmaiņām. Komisijas sēdē eksperti uzsvēruši, ka, veicot atalgojuma reformu, tiek ievērots arī Satversmes tiesas norādījums par līdzsvara nodrošināšanu visos trīs varas atzaros, norādīja komisijas ziņotāja.
Komisija nolēma rosināt Saeimu iedzīvotāju iniciatīvu nodot padziļinātai izvērtēšanai valdībā, ņemot vērā aktuālo situāciju, atzīmēja Krasta.
Debatēs “Stabilitātei” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs akcentēja, ka situācijā, kad daļa cilvēku mēneša algā saņem 600 eiro, “ir vienkārši nenormāli”, ka šādos apstākļos deputāti tagad saņems 600 eiro pielikumu esošajai deputāta algai. Deputāts Mārcis Jencītis (LPV) arī pauda atbalstu iedzīvotāju iniciatīvai, jo augstāko politisko amatu algu būtiska pacelšana atsvešina politiķus no sabiedrības un problēmām, ar kurām iedzīvotāji saskaras.
Parlamentārietis Edmunds Zivtiņš (LPV) pauda, ka viņam nepatīk, ka tiek “čakarēta tauta”, jo pēc četriem mēnešiem valdība attiecībā uz šo iniciatīvu pieņems tādu lēmumu, kas neko nemainīs.
“Mēs izvēlamies kaut kādu garu procesu, kas ir necaurskatāms un nepārskatāms, un cilvēkiem nesaprotams,” sacīja politiķis, norādot, ka šodienas Saeimas lēmums dod veltas cerības iedzīvotājiem uz tautas kalpu solidaritāti, jo šīs cerības nepiepildīsies.
LPV frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers aicināja Saeimas deputātus pašus pieņemt lēmumu par algu iesaldēšanu iepriekšējā gada līmenī, kamēr netikšot radīti papildu kompensācijas mehānismi Latvijas cilvēkiem, lai viņi varētu samaksāt par apkuri, elektrību, citiem mājsaimniecības maksājumiem un bērnu izglītību. Politiķis pārmeta valdošajai koalīcijai melošana, kura atliekot lēmuma pieņemšanu šajā jautājumā, jo negrib iesaldēt savas algas.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pusotru gadu ļoti aktīvi iestājās pret šo Krišjāņa Kariņa (JV) iepriekšējās vadītās valdības politiku attiecībā uz atalgojuma sistēmu, taču netika sadzirdēta, norādīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis.
Politiķis aicināja koalīcijā esošos jaunpienācējus negaidīt, bet vienoties ar partneriem jau tuvākajās dienās par izmaiņu veikšanu attiecībā uz atalgojuma pieaugumu.
Savukārt deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) vērsa uzmanību, ka valsts darbā, piemēram, vairākās padomēs strādājot vairāki simti cilvēku, kuru ienākumi pārsniedz 150 000 līdz 200 000 eiro gadā. Politiķis vaicāja, kāpēc šādā situācijā Valsts prezidentam, jāsaņem mazāk – 50 000 līdz 60 000 eiro gadā.
Kiršteins atzīmēja, ka iepriekšējā Saeimā balsojis par pašreizējo algu pieaugumu, nezinot, vai viņš vispār būs deputāts 14.Saeimā. Politiķis atgādināja, ka iepriekšējā, 13.Saeima, sev uz trīs gadiem iesaldēja algu pieaugumu.
Partijas “Progresīvie” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens uzsvēra, ka tas, ka vairākās jomās ierēdņi saņem mazas algas, bet vairākām amatpersonām ir acīmredzami ļoti liels atalgojums, ir ačgārna sistēma, kas koalīcijai būtu jāreformē.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, iniciatīvas autori iesniegumā aicinājuši iesaldēt Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, parlamentāro sekretāru, ministru un Saeimas deputātu algas līdz brīdim, kad būs stabilizējusies ekonomiskā situācija – apturēts inflācijas kāpums, inflācija samazināta līdz samērīgam līmenim, kā arī ir pārvarēta krīze, kas saistīta ar gāzes un elektrības cenu kāpumu.
Kā ziņots, pērn pieņemtās atlīdzības reformas rezultātā 2023.gada valsts budžeta projektā, kurš vēl būs jāizskata jaunajai Saeimai, papildus aptuveni trīs miljoni eiro novirzīti algu celšanai politiskajiem amatiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Rezultātā no šī gada premjera alga kāpj par 52%, pārējiem ministriem – par 42%, savukārt Saeimas priekšsēdētājam – pat par 75%, tikmēr ministriju ierēdņu algām, kuru celšana bija atlīdzības reformas galvenais mērķis, budžetā nauda nav iedalīta, vēstīja raidījums.
Valsts prezidents pašreizējo 6260 eiro vietā šogad saņems 7962 eiro, kas ir pieaugums par 27%. Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņems 7962 eiro (+75%), Ministru prezidenta alga pieaugs no 5216 līdz 7962 eiro (+53%), parlamenta deputāti 2963 eiro vietā šogad saņems 3981 eiro (+34%), ministriem alga pieaugs no 4952 eiro līdz 7052 eiro (+42%), bet parlamentārajiem sekretāriem – no 3841 līdz 6256 eiro (+63%), vēstīja raidījums.
