Koncentrējoties uz komunikācijas partnera seju, lai atpazītu melus, novērotājs biežāk pievērš uzmanību šādiem parametriem: 9
• “šaudīgs skatiens”. Tā ir tradicionāli nosaukta pazīme. Cilvēks, kurš nav pieradis melot un ir satraucies to darot, ar grūtībām spēj izturēt sarunu biedra skatienu un bieži vien novēršas;
• viegls smaids. Pētījumi liecina, ka tāds smaids bieži vien pavada melus, lai gan var būt arī vienkārši individuāla komunikācijas stila izpausme. Smaids, kas pavada melus, ļauj noslēpt iekšējo spriegumu, taču ne vienmēr izskatās pietiekami dabisks;
• īslaicīgs sejas muskuļu sasprindzinājums. Tēlaini izsakoties melošanas brīdī pār seju pārskrien tāda kā ēna. Videoieraksts ļauj fiksēt šo īslaicīgo spriedzi sejas izteiksmē, kas ilgst daļu sekundes.
• partnera kontrolēšana melu izteikšanas laikā. Šai pazīmei pētnieki pievērsa uzmanību treniņa nodarbību laikā. Izsakot melus, daži dalībnieki uz īsu brīdi koncentrēja uzmanību uz partnera seju, it kā mēģinātu novērtēt, cik veiksmīgi izdevusies maldināšana;
• veģetatīvās reakcijas. Tās ir nosarkšana, lūpu drebēšana, paplašinātas acu zīlītes, bieža acu mirkšķināšana un citas izmaiņas, kas raksturīgas kaunam, bailēm un citām emocijām, ko zemapziņā jūt cilvēki, kuri nav pieraduši melot un jūtas neveikli.
Pētījumu virziena, kurš ieguvis nosaukumu “ķermeņa valoda”, speciālisti uzsver, ka žestu, mīmikas, pozu un citu neverbālo komunikācijas komponentu interpretācija jāveic kontekstā ar visas situācijas analīzi.
Jāsaprot, vai tā ir konkrētā cilvēka individuālā komunikācijas stila dabiska izpausme, vai arī šī reakcija radusies citu iemeslu dēļ, tostarp ar vēlmi slēpt patieso attieksmi pret apspriežamo jautājumu.
Tieši paziņojuma satura neatbilstība ārējām attieksmes izpausmēm liek pieņemt, ka cilvēks melo. Piemēram, paziņojums “mani tas ļoti interesē” kombinācijā ar “klīstošu”, uz komunikācijas partneri nevērstu skatienu, roku un kāju sakrustošana, vai ironisks smaids ļauj domāt par melu klātbūtni.
