KNAB konkurss: Par ko smīkņā politiskie oponenti 6
“Esam iesoļojuši no viena grāvja otrā,” Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) neslēpj savu vilšanos, ka konkurss par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) jauno vadītāju beidzies neveiksmīgi. Viņaprāt, konkursa komisija pie secinājuma, ka tālāk nav virzāms neviens kandidāts, nonākusi, “velkot ķeksīšus”, un nemaz nav tikusi līdz pretendentu kompetenču vērtējumam.
Preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes premjers skaidroja, ka viņa kritika bijusi vērsta nevis pret Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa vadīto konkursa komisiju, bet gan pret pārāk birokrātisko regulējumu. “Šis konkurss izgaismojis konceptuālas problēmas. Likumdevējs ļoti strikti visu noregulējis gan par jauna KNAB vadītāja meklēšanu, gan par esošā vadītāja atstādināšanu un darba pārraudzību. Tomēr vienlaikus radīts daudz problēmu. Piemēram, no manis kā no premjera prasa pārraudzību, bet tajā pašā laikā likums man liedz iejaukties KNAB darbā. Faktiski šī pārraudzība ir ļoti nosacīta. Ja komisija, vērtējot pēc ļoti striktajiem likuma noteikumiem, nonāk pie secinājuma, ka neviens kandidāts neatbilst, tai skaitā esošais KNAB vadītājs, tad ir jautājums: kā viņš vispār visu šo laiku varējis strādāt?” brīnījās Kučinskis.
Tādēļ premjers uzdevis Valsts kancelejas direktoram Mārtiņam Krieviņam divu nedēļu laikā piedāvāt priekšlikumus par risinājumu KNAB vadības darba organizācijai. Premjera skatījumā būtu jāsāk diskusiju par jaunu kārtību KNAB vadītāja atlasē. Pašreizējā kārtība paredz, ka biroja priekšnieka amata pretendentu atlasi veic komisija, kuru vada Valsts kancelejas direktors. Komisijas sastāvā ir ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Drošības policijas priekšnieks.
Komisijas darbā ar padomdevēja tiesībām piedalās ne vairāk kā trīs Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji. Komisija iesaka piemērotāko kandidātu valdībai, kura savukārt to tālāk pārsūta Saeimai. Biroja priekšnieku pēc MK ieteikuma uz pieciem gadiem amatā ieceļ parlaments. “Faktiski arī valdība šajā procesā ir tikai pārmijnieks. Pareizāk būtu, ja kāda uzraugošā persona, piemēram, ģenerālprokurors virzītu kandidatūru un tālāk par to lemtu valdībā,” sprieda premjers. Politiskie oponenti gan aizkulisēs smīkņā, ka premjers regulējumu kritizē tikai tādēļ, ka konkursā nav veicies ZZS atbalstītajam kandidātam – pašreizējam KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam.
M. Krieviņš neuzskata, ka konkursa beigšanās bez rezultāta pati par sevi būtu liela problēma. “Tas tikai nozīmē to, ka ir atsevišķas vājās vietas pretendentiem, kuri pieteikušies uz kādu amatu. Mūsu uzdevums ir atrast labāko iespējamo kandidātu, nevis tikai izvēlēties no tiem, kuri pieteikušies,” teica Valsts kancelejas direktors, atgādinot, ka arī Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja konkurss pirmajā reizē beidzās bez rezultāta. Viņš tomēr atzina, ka atkārtotajā KNAB vadītāja konkursā varētu tikt veikti uzlabojumi. “Šāda veida centralizētās atlases uz augstākajiem valsts pārvaldes iestāžu posteņiem sākās tikai ar pagājušā gada 1. septembri. Mums jau ir padomā daži uzlabojumi, un plānojam kopā ar kolēģiem no privātā sektora rīkot diskusiju par to, kā šo procesu pilnveidot, lai katrā konkursā būtu kā minimums divi trīs vienlīdz spēcīgi pretendenti,” piebilda M. Krieviņš.
Neveiksmīgajā konkursā uz KNAB priekšnieka amatu bija saņemti desmit pieteikumi. Pēc neoficiālas informācijas viņu vidū bija Jaroslavs Streļčenoks, bijušais Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš, bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis, Latvijas Juristu apvienības vadītājs, bijušais Rīgas Centrālcietuma drošības daļas priekšnieks Rihards Bunka, bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis, kā arī Iekšējās drošības biroja stratēģiskās plānošanas nodaļas priekšnieks Iļja Boronovskis. Kā paskaidroja M. Krieviņš, šiem cilvēkiem nav liegts iesniegt pieteikumus arī atkārtotajā konkursā.
Lai nu kā, jau tagad skaidrs, ka līdz 17. novembrim, kad beigsies pašreizējā KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka pilnvaras, jauns vadītājs nebūs atrasts. Tādēļ saskaņā ar likumu premjeram par biroja priekšnieka pienākumu izpildītāju būs jānorīko kāds no viņa vietniekiem – Ilze Jurča vai Jānis Roze.
UZZIŅA
KNAB priekšnieka “ķeksīši”
Likuma par KNAB 4. panta 5. daļa nosaka desmit obligātos kritērijus biroja vadītāja amata kandidātiem:
1) ir Latvijas pilsonis ar nevainojamu reputāciju;
2) pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas;
3) ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi un vismaz triju gadu pieredzi vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā;
4) nav sasniegusi likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu;
5) nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);
6) nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;
7) nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;
8) nav un nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;
9) nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;
10) atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
