Nepārmest ārstam par valodu 11
Lasītāja Daina Šķiezna atbalsta bērnu ārstu Rozentālu: “Savā dzīvē esmu piedzīvojusi daudz rūgtu brīžu saistībā ar mūsu, latviešu, valodas izmantošanu mūsu zemē Latvijā.
Grūti aizmirst to izmisumu jauno māmiņu acīs, kad viņas mēģināja sarunāties ar bērnu ārstu, kurš patiešām neprata latviski, un man nācās izpalīdzēt ar tulkošanu. Iespējams, šis vēsturiskais aizvainojums ir saglabājies ne tikai manī, bet radis izpausmi arī dr. Rozentāla komunikācijā ar konfliktā iesaistītajām pacientēm. Lai kā arī būtu, nevar pārmest ārstam, ja viņš sarunājas ar pacientu valsts valodā.
Ārstu nedrīkst nosodīt par politiķu nevēlēšanos savest šo jomu kārtībā mūsu valstī, kā dēļ ir iespējamas šādas valstij nevēlamas naida histērijas.” Rīdzinieks Kārlis Krūzs sarūgtināts par paviršu, brīžiem pat nepareizu latviešu valodas lietošanu: “Nereti pat plašsaziņas līdzekļos, piemēram, radio raidījumā “Radiotirgus”, ļaudis jauc jēdzienus “izīrēt” un “īrēt”.
Joprojām nepareizi lieto “kā reiz” (“tieši tā” vietā), “par cik” (vajag “tā kā”), nevis laicīgi, bet laikus… “Da jebko” dzirdēts pat no politiķiem Solvitas Āboltiņas un Ulda Auguļa…” Savukārt rīdzinieks Jānis Korņevs vēstulē spriež, kā panākt precīzāku patērētā ūdens uzskaiti daudzdzīvokļu mājās. “Lai novērstu rādījumu nesakritību, skaitītāju rādījumi jānolasa vienlaikus, nevis kā tas notiek patlaban – mēneša pēdējās trīs dienās. Par kādu sakritību te var runāt? Turklāt desmitdaļa aiz komata nav jāuzrāda… Arī katram skaitītājam ir pieļaujamā kļūda.” Jānis rosina par ūdeni maksāt “Rīgas ūdenim”.
