Nepārmaksā par svētkiem: padomi prātīgām Lieldienu brīvdienām 3
Svētki neapšaubāmi ir jāsvin, taču pirms garajām Lieldienu brīvdienām ar olu kaujām, ģimenes viesībām un jautriem āra pasākumiem ir jāparedz svinēšanai atvēlētais budžets un tas arī jāievēro, lai pēc tam nebūtu rūgtuma pēcgaršas, iesaka eksperti.
Ir novērots, ka cilvēki, ļaujoties pirmssvētku ažiotāžai un mārketinga akcijām, tērē daudz vairāk, nekā to atļauj viņu budžets.
“Šis paradokss bieži atspoguļo cilvēku vēlmi pēc īpašiem mirkļiem un svētku sajūtas, kas atšķiras no ikdienas. Šāda pieeja ir “veselīga”, ja tā neizjauc finansiālo stabilitāti un neizraisa pārmērīgu stresu pēc svētkiem,” saka Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārste psihoterapeite Madara Pumpure.
Viņa uzsver, ka ir svarīgi līdzsvarot vēlmes un finansiālās iespējas, izvēloties, kur un kā tērēt naudu, tā, lai tas neradītu negatīvas finansiālas sekas ilgtermiņā. Tam piekrīt arī “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.
“Finanšu veselības pamatā ir savu izdevumu kontrole ne tikai ikdienā, bet arī svētkos, kad kārdinājumu ir daudz vairāk. Tāpēc jau iepriekš nosakiet summu, kuru jūs varat atvēlēt svētku galdam, dekoriem un dāvanām, un centieties to ievērot. Noteikti netērējiet tos līdzekļus, kas paredzēti rēķinu apmaksai un citiem obligātajiem maksājumiem,” saka Surgofts.
Jūsu budžetā var būt ietverta summa, ko iztērēsiet, piemēram, dāvanām un dekoriem, ceļa izdevumiem, ja dosieties ārpus mājām, un summa, ko atvēlēsiet svētku galdam.
Kopā būšana, nevis mantas un kārumi
Vai ir nepieciešams tērēt daudz naudas, lai būtu svētku sajūta un lai pilnvērtīgi ar ģimeni nosvinētu svētkus? Eksperti vienbalsīgi atbild – nē.
“Noteikti nav vajadzīgi nesamērīgi naudas tēriņi, jo svētku sajūtu radām mēs paši un attiecības, kādas ir ap mums. Svētku sajūtu rada iespēja būt kopā ar ģimeni un draugiem, kopīgas tradīcijas un rituāli, aktivitātes vai spēles un, protams, mājās pagatavota ēdiena baudīšana,” saka Madara Pumpure.
Speciāliste iesaka svētkos koncentrēties uz kopīgiem piedzīvojumiem, nevis materiālām lietām un kopīgi izdomāt radošākus laika pavadīšanas risinājumus, kas nemaksā dārgi. Turklāt svētku brīvdienās, piemēram, Rīgā, tiek rīkoti daudzi pasākumi, kuros ieeja ir bez maksas.
Taču arī bezmaksas pasākumos ir iespēja iztērēt naudu, jo tiek piedāvāti ēdieni, dzērieni un uzkodas, kā arī suvenīri un svētku atribūtika. Ja līdzi ir atvases, tad vecākiem bieži vien ir grūti noturēties un nenopirkt nevajadzīgu mantiņu vai kārumu.
“Lai bērnam neliegtu svētku priekus, būtu vērtīgi pirms pasākuma vai jau pasākuma laikā pārrunāt un noteikt budžetu konkrētiem izdevumiem, piemēram, vienu suvenīru vai kārumu. Tas arī māca bērniem, kā novērtēt preču vērtību un līdz ar to – kā tās sagrupēt no svarīgākās uz mazāk svarīgu. Tas palīdzēs turpmākajā dzīvē bērnam apsvērt savus finansiālos lēmumus kopumā,” skaidro Surgofts, un šādai pieejai piekrīt arī Pumpure.
Lai svētki nekļūst par pārēšanas maratonu
Viena no svētku neatņemamajam sastāvdaļām ir kopīga maltīte, kurai arī jāsastāda atsevišķs budžets. Lai to nepārtērētu, var sarunāt ar ģimeni un draugiem, ka katrs atnes kādu ēdienu.
“Vienojoties ar radiem un draugiem, var arī izveidot kopīgu svētku budžetu, kurā katrs dod savu artavu, piemēram, pārskaitot noteiktu summu uz svinību galvenā rīkotāja kontu, tādējādi visi svētku tēriņi nebūs uz viena ģimenes locekļa pleciem,” iesaka Surgofts.
Gan svētkos, gan ikdienā vislabāk doties uz veikalu ar iepriekš sagatavotu pirkumu sarakstu, lai neļautos lielveikalu kārdinošajiem piedāvājumiem. Tālredzīgie plāno vēl tālāk, proti, nopērk svētku dekorus iepriekšējā gadā, kad tie pēc svētkiem tiek pārdoti ar ievērojamu atlaidi.
Pēc svētkiem nereti paliek pāri ēdiens, Lieldienās tās visbiežāk ir olas. Tāpēc jāvāra tik daudz olu, cik jūs reāli spējat apēst, un, ja pārpalikumi tomēr ir radušies, tad tos var ņemt līdzi pusdienās uz darbu un skolu vai pagatavot olu salātus un citus olu ēdienus.
Nav obligāti jābrauc pie palmām
Garās brīvdienas daudzi izmanto, lai aizlidotu uz siltajām zemēm, taču nav jālido tūkstošiem kilometru, lai atpūstos. Turklāt ceļojumu kompānijas lieliski zina, kas Lieldienās cilvēki vēlas doties ārpus Latvijas, tāpēc cenas var nebūt draudzīgas.
“Ceļošana, īpaši ģimenēm ar bērniem, var būt dārgs pasākums, sevišķi, ja izvēlas ceļot oficiālajās brīvdienās, tāpēc budžetam draudzīgāk izmantot šīs dienas kopā ar savējiem Latvijā vai tepat netālu Baltijas valstīs. Tā mēs atbalstīsim gan savu, gan kaimiņvalstu ekonomiku,” saka “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.
Lai svētkos nejustos vientuļi
Tiem, kuriem svētki asociējas ar negatīvām emocijām un kuri svētkos jūtas vientuļi, ārste psihoterapeite Madara Pumpure iesaka nevis izolēties, bet meklēt cilvēkus, sabiedrību, atbalstu.
“Mūsdienās virtuālā vidē var atrast dažādas grupas, kas ir domātas cilvēkiem ar dažādām interesēm. Iespējams, ir arī grupa cilvēkiem, kam dažādu apstākļu dēļ svētki jāpavada vienatnē. Vēl viens variants ir brīvprātīgais darbs, kurā var iesaistīties un satikt cilvēkus, lai mazinātu vientulību,” saka speciāliste.
