Pēc breksita nebūs fiziskas robežas starp Ziemeļīriju un Īriju 0
Mejas šābrīža plāns medijos ironiski tiek dēvēts par plānu A/B, jo nekas jau īsti nav mainījies, ja neskaita ne visai sekmīgos centienus piedabūt Eiropas Savienību (ES) piekāpties izmaiņām Īrijas robežas jautājumā.
Robežu nenocietinās
Terēza Meja cer iegūt gan savas partijas breksiteru balsis, gan Ziemeļīrijas DUP (Demokrātisko ūnionistu partijas) balsis, atrisinot sasāpējušo jautājumu ar tā dēvēto Īrijas robežas “backstop” plānu.
Tiek uzskatīts, ka robežpārbaudes varētu apdraudēt miera procesu, taču nav īsti skaidrs, kā no robežas izvairīties, kādu veidu atbalstītu parlamenta vairākums. DUP, kas ir galvenais Mejas valdības balsts, nodrošinot nepieciešamo balsu skaitu, pagājušajā nedēļā balsoja pret Mejas breksita plānu, taču nākamajā dienā atbalstīja valdību, noraidot neuzticības izteikšanu, apgalvojot, ka nevēlas mainīt valdību, bet gan kursu.
ES nav sajūsmā
Jaunais Mejas plāns ir balsot par veco plānu bez “backstop” cerībā, ka parlaments to varētu atbalstīt, tādējādi parādot Briselei, ka nepieciešams mainīt nostāju Īrijas robežas jautājumā. Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs jau izteicies, ka, viņaprāt, vajadzētu noteikt laika limitu “backstop”, ja tā ir vienīgā problēma, lai briti līgumu atbalstītu, taču viņa kolēģi no citām ES valstīm nav tik pozitīvi noskaņoti.
Taču Īrijas Republikas premjers Leo Varadkars kārtējo reizi apstiprina, ka to neakceptēs, jo “mums jau ir līgums, un tas ir “backstop””. Nupat ES sarunvedējs Mišels Barnjē brīdinājis, ka ES neatbalstīs Mejas plānu B, pie tam pamata pozīcija ir izstāšanās 29. martā bez līguma. Izstāšanās brīdis varētu tikt atlikts tikai tad, ja britiem būtu labs iemesls to darīt, taču, ja tas nozīmē papildu laiku savstarpējiem ķīviņiem parlamentā, tad ES to neatbalstīs.
“Cietā” breksita gadījumā Īrijas Republikas pienākums ir aizsargāt ES vienoto tirgu, AK pienākums ir ievērot Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumus, un abu pušu pienākums ir respektēt Lielās Piektdienas līgumu un miera procesu. Kā to visu izdarīt reizē, pagaidām ideju nav.
Kas šobrīd darāms Latvijas pilsoņiem?
Īsi un konkrēti – absolūti nekas. Pieteikšanās jaunajam statusam (“pre-settled” tiem, kas vēl nav nodzīvojuši piecus gadus AK un “settled” tiem, kam ir pieci gadi un vairāk) oficiāli sāksies tikai šā gada 30. martā un turpināsies līdz pat 2021. gada 30. jūnijam, tātad laika ir ļoti daudz.
Šī pārejas perioda laikā (līdz 2020. gada decembra beigām) visi eiropieši varēs ceļot bez jebkādiem ierobežojumiem un jebkādām rezidenta kartēm, nav jābaidās, ka pēc labi pavadītām brīvdienām Latvijā vairs atpakaļ Anglijā neielaidīs. Ja lidostā tiek cītīgāk pārbaudītas pases, tad nevajag satraukties, jo diemžēl Latvijas pases ir to dokumentu skaitā, kas tiek vai nu viltoti, zagti, vai dažkārt pat apzināti “pazaudēti”, pašiem īpašniekiem pārdodot tālāk.
Visi iepriekš minētie datumi gan var mainīties atkarībā no tā, ko izlems britu parlaments, izstāšanās bez līguma mainītu datumu, no kura beidzas brīvā kustība.
Atcelta 65 mārciņu nodeva ES pilsoņiem
Šonedēļ britu premjere paziņoja, ka tiek atcelta 65 mārciņu (74 eiro) nodeva par pieteikšanos jaunajam statusam. Tie, kuri ir samaksājuši, piedaloties pilotprojektā, vēlāk samaksāto saņems atpakaļ, tāpat savas 65 mārciņas atpakaļ dabūs tie, kuri vēlēsies izmēģināt pieteikšanās sistēmas testa versiju, kas nupat ir atvērta visiem interesentiem.
Pēdējo gadu laikā daudzi eiropieši, sabaidīti ar breksitu, maksāja pat vairākus simtus, lai ar juriskonsultu palīdzību iegūtu šo pastāvīgā rezidenta karti, kas gan pēc likuma nebija nepieciešama, bet varēja noderēt, pieprasot pabalstus vai piesakoties britu pilsonībai. Tagad vinnēs tie, kuri nepakļāvās vispārējai panikai un nogaidīja, jo to pašu tūlīt varēs iegūt pilnīgi par brīvu.
UZZIŅA
Kas ir “backstop”
“Backstop” ir beisbola termins, kas nozīmē drošības tīklu, tas tiek lietots arī saistībā ar breksita līgumu.
Pēc izstāšanās no ES vienīgā sauszemes robeža būs starp Īrijas Republiku un Ziemeļīriju, tātad tur vajadzētu būt robežkontrolei.
Robežkontrole nozīmē sāpīgas 30 gadus vecas atmiņas par konfliktiem, tādēļ robežai jāpaliek atvērtai.
Ja vienošanās par turpmākajām attiecībām pēc izstāšanās no ES (2021. g.) netiek panākta laikus, tad spēkā stājas “backstop” – juridiska garantija, ka robeža paliek atvērta.