Nepārejošās vērtības 0
Kultūras un mākslas telpā “Siguldas Tornis” līdz 24. maijam apskatāma Jura Gagaiņa personālizstāde “Kuģi piestāj Segewoldē”.
Profesors Juris Gagainis ir Dzelzs vīrs. Šo tēlaino metaforu izvēlējos ne tāpēc, ka viņa tēvs bija dzelzceļnieks un viņš pats – Latvijas metāla mākslas simbols. Nē, drīzāk, lai nozīmes pārnesumu attiecinātu uz viņa ceļu, darīto, paveikto, sasniegto, ieguldīto, atklāto, principiem. Apzīmējumu nelietoju tāpēc, ka Juris Gagainis savās mākslinieciskajās tieksmēs un to piepildījumos būtu dzelžaini nemainīgs, vienpusīgs, stindzināts, viendabīgs, vienmuļš, vienkāršots vai kā citādi atvieglināti tulkojams. Gluži pretēji – varētu teikt, ka viņš ir izturīgs un atvērts pulsējošam, mainīgam, spriegam dialogam. Šīs sarunas kā filozofiskā, tā funkcionālā ziņā atklāj viņa personības kodu. No visa kopuma šifrēšu trejus, manuprāt, būtiskus, aspektus.
Pirmkārt – sakņu un pasaules elpas savijums harmoniskā līdzsvarā. Savus senčus viņš atrod starp Ziemeļvidzemes lībiešiem un Litenes amatniekiem, bet pats kļuvis par starptautiski pazīstamāko, novērtētāko nozares pārstāvi Latvijā. Viņš ir vienlīdz nacionāls un internacionāls. Darbu tematika un profesionālais pamats ceļas no latviskās piederības, bet iemanto atpazīstamību tuvās un tālās zemēs. Viņš regulāri rīko personālizstādes vai iekļaujas domubiedru ekspozīcijās Rīgā, citviet Latvijā, pasaulē. Viņš dāvina mūsu Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam sava līdzšinējā mūža radošo darbu zīmējumus, skices (380 vienības) un viņa prāta, sirds, roku darinājumi kļūst par mūsu Valsts prezidenta dāvinājumu ASV prezidentam Bilam Klintonam, Zviedrijas un Dānijas karaļu ģimenēm, arī par mūsu Aizsardzības ministrijas veltēm norvēģu, zviedru, dāņu aizsardzības ministriem. Viņa izlolotos, no skatuves dēļiem dīgušos “zelta asnus” saņēmuši visi teātru snieguma izvērtējuma “Spēlmaņu nakts” laureāti, pie valsts labākajām skolām un skolotājiem aizlidojušas metāla “Pūces”. Nav vietā uzskaitīt visus tos pagodinājumus, kuriem formu, izskatu, nozīmi piešķīris Juris Gagainis. Tik varu piebilst, ka visā šajā vērienīgajā pasūtījumu daļā ir arī Latvijas kvalitātes asociācijas izmantotā “Latvijas kvalitātes balva”. Un bez smaida jāatzīst, ka Meistars uzlūkojams par Latvijas mākslas kvalitātes augstākās raudzes cēlmetālu.
Otrkārt – domas un materiāla proporcionāla atbilstība. Brīdī, kad laikmetīgās mākslas uzvaras gājiens bieži vien summējas kā paviršu frāžainību virknējums, kas izsaka redzamā darinājuma nevarību, Juris Gagainis joprojām ievēro un īsteno visas amata prasmes, regulas, likumsakarības, jaunatklāsmes, pieredzi, nosacījumus, citas nepieciešamās maņas. Viņš skatītājam rāda, kāda patiesība ietverta atziņā: “Amats – mākslas pamats”. Nereti, aplūkojot viņa darbus, sākotnējo valdzinājumu sniedzis konkrētā darba tapšanas procesa un pabeigtības nolasījums. Un, tikai dziļākā izpētē grimstot, esmu meklējusi pēc darba nosaukuma un tvērusi tā sižetisko risinājumu, tēmas atklāsmi. Un ir gluži vienalga, vai aplūkojamais objekts ir rotas, svečturi, mazās formas, gaismas ķermeņi, jau pieminētās balvas, kamīna dizains, strūklak, kapa piemineklis (piemēram, vecvecākiem Emmai un Pēterim Baložiem Jaunburtnieku kapos), interjera elements (piemēram, misiņa postaments mazajam Brīvības piemineklim Latvijas sūtniecībā Vīnē vai arī Melngalvju nama Lielās zāles nišās ievietotās 16. gs. bruņinieku tērpu kopijas sadarbībā ar bijušajiem audzēkņiem un tagadējiem kolēģiem akadēmijā Arvīdu Endziņu un Andri Silapēteri), jebšu kāds cits radoša izvērsuma liecinājums, jo nevar neredzēt, ka uzrunājošākais, fascinējošākais, paliekošākais Jura Gagaiņa mākslā ir tā saturiskā vienotība, kas satinas, saskaņojas, sabalansējas, saaug.
Treškārt – uzticība tradīcijām un jaunatklāsmes urdījuma attiecību skaidrība. Kā Juris Gagainis reiz izteicās pats, viņam vienmēr paticis mācīties un kaut ko darīt pirmo reizi. Skolnieks un Skolotājs vienlaikus. Ar savu neatlaidību, lieliem mērķiem, izpratni par goda jēgu. Ar savu skolu kā ilggadējs Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs, Metāldizaina nodaļas izveidotājs, meistardarbnīcas vadītājs, kurš praktiskā darbībā, metodikā iedzīvinājis klasiskā dizaina aksiomu – pats savu ideju radi ar savām rokām. Abas katram labam māksliniekam raksturīgās īpašības – mācīties un mācīt, tāpat kā abas kaislības – vēstures studijas un nepētītu zemju, teritoriju, valstu, lauku apguve – īstenojas arī reizēs, kad Juris Gagainis kā Latvijas pārstāvis strādā starptautiskās žūrijās, simpozijos, veido scenogrāfiju mūsu mākslas izstādēm ārvalstīs.
Jaunākajā Jura Gagaiņa personālizstādē “Kuģi piestāj Segewoldē”, kas iekārtota kultūras un mākslas telpā “Siguldas Tornis”, iespējams skatīt daļu padarītā no diplomdarba līdz šodienai. Ap 200 darbu izkārtoti kvalitatīvajās telpās un katram atbilstošā, pārdomātā ekspozīcijā atviz pievilcīgā spožumā un redzējumā. Īpašu noskaņu pievieno fakts, ka izstāde savā ziņā ir veltījums Jura Gagaiņa pedagogam lietišķās skolas gados Pēterim Martinsonam, kurš nodomu sarīkot savu darbu kārtojumu “Siguldas Torņa” augšupejošajā vijumā nepaguva īstenot.
