Uldis Šmits: Nepareizi pārtulkotie 1
Mūsu politiķi un amatpersonas pēc intervijām attiecīgas ievirzes Krievijas masu medijiem nereti apgalvo, ka ir pārprasti, ka viņu vārdi izrauti no konteksta vai saruna vispār izkrāpta “savtīgu mērķu īstenošanai”, kā nupat esot gadījies Kirovam Lipmanam. Bet līdzīgi piedzīvojumi bijuši Solvitai Āboltiņai un vēl dažam.
Viņiem nenāktu par skādi atcerēties kriminālfilmās pratināšanu sākumā nereti dzirdamo frāzi – viss jūsu teiktais var tikt izmantots pret jums. Vai pret jūsu valsti, kas parasti notiek biežāk. Taču reizēm šim nolūkam var izmantot pat to, ko nemaz neesat sacījis.
Francijas privātās televīzijas “Canal+” populārais raidījums “Le Petit Journal” nesen (20. maijā) demonstrēja pamācošu sižetu “Krievijas lielākā informācijas kanāla lielā manipulācija” (varētu arī latviskot “rupjā manipulācija”) par pirms dažām dienām “Rossija 24” rādīto nedēļas apskatu, ko vada zināmais Dmitrijs Kiseļovs. Konkrēti, “Le Petit Journal” apcerēja Kremļa propagandas kanāla produktu, kas bija veltīts “franču eiroskeptiķiem”. Kādu īstenībā netrūkst, taču “Rossija 24” rādīja ko citu – protesta demonstrācijas pret izmaiņām Francijas Darba likumā, kurām ar Eiropas tēmu nav īpašas saistības, un dažādas tā dēvētās intervijas. Franču žurnālisti nepaslinkoja – uzgāja Kremļa propagandas kanāla uzrunātās personas un parādīja tām ēterā izskanējušos viņu šķietami paustos viedokļus. Izrādījās, ka “viedokļi” ir vai nu sastiķēti no atlasītiem atsevišķiem vārdiem un teikumu daļām, vai nu, kā bilda viena no “intervētajām”, “to pat nevar saukt par melīgu tulkojumu – tas ir pilnīgs izdomājums”. Kā tika ironiski secināts, safabricējumu mērķis bija pierādīt, ka Francijā un Eiropā demokrātija vairs lāga nepastāv, visi ir pārbijušies no imigrantu invāzijas un rīko grautiņus ielās, bet Eiropas vienīgā atlikusī cerība ir Putina Krievija.
Protams, tamlīdzīgas manipulācijas nav nekāds jaunums, un pēdējā laikā, ņemot uz grauda Eiropu, tās sevišķi bijušas vērstas pret Vāciju jeb, pareizāk, Merkeles valdību. Turklāt pašas Berlīnes kļūmes un nekonsekvence manipulatoriem atvieglo darbu. Tam šobrīd ir vēl citi labvēlīgi apstākļi, piemēram, Apvienotajā Karalistē gaidāmais referendums vai sociālās spriedzes kāpums Francijā, kur valsts prezidenta un parlamenta vēlēšanas nav aiz kalniem. Kremļa kontrolētajiem “informācijas kanāliem” tātad būs daudz iemeslu “intervijām”. Atbilstoši vizualizētām un “tulkotām”. Tomēr pieminētais plašai publikai paredzētais “Canal+” raidījums (pieejams tāpat internetā) liecina, ka arī melu atmaskošana var būt pietiekami interesanta un pat skatītājus aizraujoša. Galvenais – tā arvien ir nepieciešama. Un pārdomu vērts jautājums arī Latvijā. Gan tiem, kuri pieprasa “viedokļu daudzveidību”, respektīvi, nelikt šķēršļus dezinformācijas izplatīšanai, gan politiķiem un pārējiem sabiedrībā pazīstamajiem runātīgajiem cilvēkiem. Lai viņi (kaut arī netulkoti) kādā jaukā dienā nejustos smagi pārprasti.
