Liepājas skartā. Saruna ar dziesminieci Maiju Kalniņu 2
Jau sen uz abu roku pirkstiem nav saskaitāmi koncerti, izrādes un citi notikumi, kas Liepājā, Rīgā un citviet Latvijā būtu notikuši bez režisores, pasākumu vadītājas un īstenas liepājnieces Maijas Kalniņas sirdsdegsmes un darba. Tomēr ir vēl arī cita Maijas šķautne, kad viņa pati kāpj uz skatuves, dzied savas dziesmas un lasa pašas rakstītas rindas. Un ir tikai pašsaprotami, ka došanās uz Vislatvijas dziesminieku saietu, kas šogad no 8. līdz 10. augustam noritēs Jaunpiebalgas novada saimniecībā „Lielkrūzes”, ir notikums, kas Maijas raibajā notikumu kalendārā ir ar atzīmi – jābūt!
Nez vai atradīsies kāds vairāk vai mazāk populārs mūziķis, kam savulaik nebūt bijis gods muzicēt leģendārajā Liepājas Rokkafejnīcā, nesastopot Maiju – „roķenītes” labo gariņu, mūziķu pulcinātāju, mūzu un menedžeri vienā personā. Kādreiz, brāļu Mediņu aicināta, Maija iesāka piepalīdzēt pasākumu rīkošanā, līdz, kā pati smej, attapusies Latvijas pirmā mūzikas lielfestivāla – Liepājas „Beach Party” komandā.
Šobrīd Maija pati producē un veido režiju vairākiem lieliem un maziem koncertiem, tostarp ir gan Aija Andrejevas koncertuzvedums „Grāmatzīme”, gan Mārtiņam Freimanim veltītais mūzikls un koncerti. Maija ir viens no retajiem cilvēkiem, cilvēks, kura aicināta iesaistīties kādā projektā, vispirms pajautās par tā ideju un mērīs to pēc vērtības skalas, ne atlīdzības lieluma. Vēl tikko viņa aktīvi aicināja palīdzēt Bruknas muižas baznīcas celtniecībā, aktīvi iesaistījās Līvu piemiņas zīmes – „Spoku koks” tapšanā. To 29. augustā netālu no bijušās rokkafejnīcas atklās koncerts „Nezāles neiznīkst”, kura veidošanā Maija iesaistījusies kā viena no Mārtiņa Freimaņa fonda dibinātājām. Jā, un, protams, Mārtiņdienas Aizputē notiks arī šogad, kā gan citādi. Viņas mīlestības pilno režisores skatu jutīsim arī Mārtiņa dziesmu koncertā 23. augustā Dzintaru koncertzālē, kur notiks Mārtiņa dziesmu koncerts. Bet nākampavasar, Liepājas 390. gadskārtā, Maijas izlolotais stāsts par Liepāju iemiesosies koncertuzvedumā „Es esmu Liepāja”, kur par viņai tik mīļo pilsētu pie jūras stāstīs tās vietas no neievērojama soliņa, bruģakmeņa līdz kādreiz tik slavenajai koncertzālei „Pūt, vējiņi!”.
