Latvijas rīcība neparedz pesticīdu samazinājumu 3
Lai arī Eiropas Parlaments mudina dalībvalstis samazināt pesticīdu lietošanu, jaunajā “Latvijas rīcības plānā augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai” konkrētu samazinājuma ciparu nav.
Nav nekāds noslēpums, ka pēdējo gadu laikā aizvien vairāk iedzīvotāju norūpējušies par pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā.
Aizvien biežāk publiskajā telpā izskan sabiedrības aicinājumi samazināt pesticīdu lietošanu, jo to ietekme uz apkārtējo vidi un dzīvajām būtnēm ir nopietna – samazinās ne vien apputeksnētāju, bet arī citu kukaiņu daudzums. Jāatgādina par vairākiem gadījumiem, kad pesticīdu lietošanas dēļ gāja bojā bites.
Mazināsim, bet maigi
Izstrādātā plāna projektu Ministru kabinets gatavojas izskatīt otrdien. Plāns paredzēts laikaposmam no 2019. līdz 2023. gadam, un tā galvenais mērķis – mazināt augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Taču kvantitatīvs pesticīdu lietošanas samazinājums plānā nav noteikts.
Plāna projekta apspriešanas gaitā Vides konsultatīvā padome prasīja plānā norādīt kvantitatīvu, izmērāmu mērķi: darbīgo vielu patēriņu uz hektāru lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) gadā samazināt par 30% līdz 2023. gadam.
Lai arī plāna autori – Zemkopības ministrija (ZM) – skaidrojusi, ka nenorāda kvantitatīvos mērķus, jo Latvijā pesticīdu darbīgo vielu patēriņš ir viens no mazākajiem Eiropā, vides eksperti vērsa uzmanību, ka iepriekšējā plāna darbības laikā Latvijā pesticīdu darbīgo vielu patēriņš uz vienu hektāru LIZ dubultojās – no 0,42 kg/ha 2005. gadā līdz 0,92 kg/ha 2016. gadā (pēc FAO) datiem, tāpēc obligāti būtu nepieciešams noteikt kvantitatīvus mērķus un plānot rīcību to sasniegšanai.
Vides konsultatīvās padomes eksperti pat ierosināja ieviest diferencētu pesticīdu tirdzniecības nodokli ar pamatojumu, ka pašreizējais rīcības plāns balstās uz tā saucamajiem “maigajiem” pasākumiem – informēšanu, izglītošanu, pārbaudēm, bet nepieciešami spēcīgāki instrumenti, lai mazinātu videi kaitīgu pesticīdu izmantošanu.
Šo ierosinājumu plāna veidotāji noraidīja, jo tuvākajos gados AAL pieejamība turpinās samazināties tā iemesla dēļ, ka pēcdarbīgo vielu pārskatīšanas daudzas no tām tiks izņemtas no ES tirgus.
Pesticīdus drīkstēs lietot arī aizsargājamās teritorijās
Noraidīts arī priekšlikums izveidot jaunu rīcības virzienu – “Pesticīdu ietekmes uz dabu un bioloģisko daudzveidību samazināšana. Aizliegums lietot pesticīdus aizsargājamās teritorijās”.
ZM skaidro – AAL lietošana aizsargājamās teritorijās šobrīd tiek regulēta ar katras aizsargājamās teritorijas speciālajiem noteikumiem un, ja ir vēlme tos mainīt, grozījumi jārosina VARAM.
Vienlaikus ZM norāda, ka jaunajā KLP stratēģijā ir iekļauti vairāki priekšlikumi pasākumiem, ar kuru palīdzību vēl vairāk tiks aizsargāta bioloģiskā daudzveidība no lauksaimnieciskās darbības. Pārresoru koordinācijas centrs rosināja iekļaut plānā jaunu pasākumu – nelegālo AAL izmantošanas monitoringu, kas arī tika izdarīts.
Atsevišķos gados “indējam” vairāk nekā dāņi
Latvijas Dabas fonda padomes loceklis, bioloģiskās saimniecības “Priežukalns” saimnieks Andrejs Briedis uzskata, ka AAL lietošana jāsalīdzina ar kaimiņvalstīm.
“Ja skatāmies lielo bildi, tad pesticīdus Latvijā nelieto tik daudz kā citās ES valstīs vai vidēji Eiropā. Jā, Latvijā lieto mazāk pesticīdu nekā, piemēram, dienvidu valstīs, bet, salīdzinot ar kaimiņvalstīm – Igauniju vai Lietuvu, esam turpat līdzās.
Tā ir tikai puspatiesība, ka pie mums AAL lietojam mazāk. Ir bijuši atsevišķi gadi, kad pesticīdus lietojam pat vairāk nekā dāņi,” tā Andrejs Briedis. Viņš uzskata, ka rīcības plānā noteikti jābūt pasākumiem, lai varētu virzīties uz kopīgā mērķa sasniegšanu – samazināt pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā.
CSP dati liecina – 2017. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, par 5,8% samazinājies izmantoto pesticīdu daudzums vienam graudaugu un par 11,7% – rapšu sējumu ha. 2017. gadā vienam graudaugu sējuma ha tika izmantoti 0,98 kg pesticīdu, bet rapšu ha – 1,36 kg. No graudaugu kultūrām visintensīvāk pesticīdi lietoti ziemas kviešu sējumos – 1,45 kg uz vienu ha.
