Tuksnesī Čīlē ik gadu tiek izmesti tūkstošiem tonnu neizpārdoto apģērbu 31
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Skotijas pilsētā Glāzgovā notiekošajā ANO Klimata konferencē politiķi, vides eksperti, finansisti un uzņēmēji mēģina vienoties, kā panākt globālās temperatūras kāpuma ierobežošanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija. Tikmēr zemeslodes otrā pusē, Atakamas tuksnesī Čīlē, katru gadu tiek izmesti tūkstošiem tonnu nepārdotu apģērbu.
Eksperti lēš, ka uz Čīli katru gadu tiek atvesti aptuveni 59 000 tonnu ātrās modes firmu savulaik par moderniem reklamēto apģērbu, kas nav izpārdoti ASV vai Eiropā. Aptuveni 20 000 tonnu apģērbu tiek realizēti otrreizējos tirgos, bet aptuveni 39 000 tonnu neizpārdoto apģērbu biezā slānī klāj Atakamas tuksneša smiltis.
Dažas firmas (“Ecofibra”, “Ecocitex”, “Sembra”) kā izejmateriālus izmanto tekstilrūpniecības atkritumus, taču tādu firmu pagaidām nav daudz. Čīles valdība plāno pieņemt likumu, lai valsts tekstilrūpniecība ievērotu vairākās citās valstīs ieviesto Ražotāju paplašinātās atbildības likumu, kas nosaka, ka apģērbu un tekstilmateriālu importētājiem ir jāgādā par radīto atkritumu utilizāciju.
Atakamas tuksneša apģērbu kapsētā galvenokārt ir izmestas drēbes, kas ražotas Ķīnā un Bangladešā, tajā skaitā pēc modernu zīmolu pasūtījumiem, bet nav izpārdotas ASV, Eiropas un Āzijas valstu veikalos.
Neizpārdotās drēbes tiek nogādātas Ikikes ostā Čīlē, lai tās pārdotu citām Latīņamerikas valstīm, bet liela daļa nokļūst Atakamas tuksneša apģērbu kapsētā. Kā intervijā aģentūrai “AFP” izteicies Ikikes ostas importa termināļa bijušais darbinieks Alekss Kareno, neizpārdotie apģērbi tiek piegādāti no dažādām valstīm.
“Nopietnākā problēma ir tā, ka vairākums apģērbu ir no materiāla, kas bioloģiski nesadalās un satur ķīmisku vielu piejaukumus, tāpēc tos nepieņem pilsētu atkritumu izgāztuvēs,” izteicies Franklins Sepeda, kuram pieder firma “Ecofibra”, kas mēģina izmantot izmestos apģērbus siltuma un trokšņa neitralizētāju paneļu ražošanai. “Izmantojot tekstila atkritumus, mana firma grib sākt problēmas risināšanu,” saka Sepeda.
Pēc ANO ekspertu aplēsēm, apģērbu ražošanā tiek radīti aptuveni deviņi procenti pasaules oglekļa izmešu, kā arī izmantots daudz enerģijas.
Katru sekundi izgāztuvēs tiek nogādāta un sadedzināta autokrava drēbju, taču jaunu apģērbu pirkšanas temps pasaulē nemazinās. Statistiķi izskaitļojuši, ka apģērbu ražošanas apjoms pasaulē pēdējos 15 gados ir divkāršojies. Pircēju rosību veikalos pēdējā laikā ir ietekmējuši pandēmijas ierobežojumi, taču tirdzniecības drudzis tīmeklī ir kļuvis vēl nevaldāmāks.
