Neparastu sajūtu medībās: vietējā tūrisma attīstību veicina netradicionālas nakšņošanas vietas 6
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pandēmija pēdējos gados ir ļoti sarežģījusi un ierobežojusi ārvalstu ceļošanas iespējas, taču ceļotājiem nav pamata bēdāties, jo tā atraisījusi vietējo tūrisma uzņēmēju radošo izdomu, piedāvājot arvien neparastākas atpūtas vietas tepat Latvijā.
Daba ir neizsmeļamas iedvesmas avots, un cilvēki arvien vairāk novērtē mieru, klusumu un iespēju pabūt divvientulībā, ko tā sniedz.
Pienācis laiks iepazīstināt ar vietām, kas pirmajā brīdī nakšņošanai liksies kā pilnīgi traka ideja, bet izbaudot varētu radīt pozitīvu atkarību šādu piedzīvojumu atkārtot.
Vienīgi gribu pabrīdināt, ka par šīm naktsmītnēm jāinteresējas laikus, vēlams pat gadu iepriekš, jo pieprasījums ir neticami liels un piedāvājums lielākoties vien vasaras mēnešos.
“Peldošā sala” un namiņš virs upes
Šovasar pirmo reizi netradicionālas atpūtas cienītājiem durvis vēra “Peldošā sala” gleznainajā Mordangas ezerā (Talsu nov.) – mākslīgs, ūdenī noenkurots veidojums, uz kura speciāli sastādītas dažādu sugu zāles, koki un atrodas stikla namiņš, kurā var baudīt romantiku, veroties skaistajā ezera ainavā un saulrietos.
Šo unikālo vietu sadarbībā ar dizaineru Mārci Ziemiņu veidojusi radošā apvienība “Skudras Metropole”, kura pērn pārsteidza ar levitējošo Spoguļnamiņu virs Amatas upes, uzvarot vairākos prestižos konkursos.
Sala darbojas, izmantojot saules enerģiju, kas nodrošina apgaismojumu un visas saimnieciskās lietas. Te paslēpti QR kodi – tos aktivizējot, var uzzināt īpašus stāstus un noklausīties Mordangas ezera sonāti.
“Salas dizains izstrādāts tā, lai tā būtu ļoti stabila un droša. Tā veidota minimālisma stilā ar liektām un plūdenām formām, bet pats namiņš – ar Latvijas laukiem klasisko divslīpu jumtu. Katra dizaina lieta, trauki, mēbeles uz salas izvēlētas atbilstoši kopējam konceptam, lai rastos gan mājīguma sajūta, gan intīma piesaiste šai vietai,” atklāj dizainers Mārcis Ziemiņš.
Uzmanība pievērsta vissīkākajai niansei, sākot ar īpaši radītu ekoloģisku zobu pulvera pastu, kas nekaitē dabai, un skuju pulveri vannai, līdz pat dizaina krēsliem, kuros aug papardes, un galdam, kas veidots kā Mordangas ezera makets ar ūdeni un kokiem.
Izveidota arī absolūti droša ugunskura vieta. Uz salas vienlaikus drīkst atrasties četras personas.
Projektu “Nepieradinātās naktsmītnes” lielā mērā ierosinājusi pērn sākusies pandēmija, kas izbrīvējusi laiku sen lolotu ieceru īstenošanai. Vispirms tapis virs Amatas upes trosēs iekārtais Spoguļnamiņš. Tas šogad papildināts ar jaunu izzinošu spēli par Amatas novadu, meditatīviem koncertiem mežā un jaunu “spoguļvannu”, virs kuras paceļas mirdzoši lampu burbuļi un ieskauj skuju smaržu kristāli.
“Gan Spoguļnamiņš, gan “Peldošā sala” būs piedzīvojums tiem, kuri meklē dabas klātbūtni, vēlas gūt iedvesmu, prieku un izbaudīt ko nebijušu. Tiem, kuri nemeklē komfortu un ērtības, bet gan vēlas baudīt putnu dziesmas, upes čalošanu, ezera nakts miglas vālus, meža burvību un rietošās saules starus,” saka idejas autore Gundega Skudriņa.
“Mana daba” Nekurienē
Pēdējais jaunums nepieradināto naktsmāju izvēlē parādījies īsi pirms Jāņiem sešus kilometrus no Lubānas Aiviekstes upes krastā – brīvdienu namiņš “Mana daba”, kas tapis rekordīsā laikā – divos mēnešos.
Izrādās, tā ir tuvākā naktsmītne Latvijas nomaļākajam punktam Klajotņu purvā, ap kuru septiņu kilometru rādiusā nav nevienas apdzīvotas mājas.
Namiņa saimniece Ildze Markova, izpētot vēsturi, atklājusi, ka ap 5.–4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras šī bijusi viena no apdzīvotākajām vietām Latvijā un Lubāna ezera apkaimē atradušās vairākas akmens laikmeta apmetnes, kur apstrādāts dzintars.
“Namiņu veidojām minimālisma stilā, lai galvenā loma šajā vietā būtu apkārtējai dabai un cilvēku saskaņai ar to. Gribējām, lai, iznākot no namiņa, pavērtos nevis glīti nopļauts zāliens un puķu dobes, bet dabiska pļava. Lai, guļot gultā, varētu vērot upes plūdumu, bet pagalmā augtu meža zemenes, avenes, kazenes un apkārt lidotu tauriņi un spāres,” par ieceri teic saimniece.
Ielikta koka grīda, sienas apdarinātas ar kaļķa apmetumu, un to krāsošanai izmantotas dabiskās lineļļas krāsas. Daļai kokmateriālu dota otrā dzīve – durvis nākušas no 1927. gadā celtas mājas.
Pakaramā plaukts, kas tēsts ar cirvi, ir vēl senāks – no 19. gs. beigām. Askētiskā interjera lietas – traukus, paklājus – darinājuši vietējie amatnieki.
“Mana daba” paredzēta atpūtai diviem cilvēkiem, kuri gatavi uz kādu laiku atteikties no ierastajām ērtībām, jo namiņā nav elektrības, taču gaisma un iespēja uzlādēt elektroierīces būs.
Nav arī ūdens padeves, līdz ar to dušas, bet ūdens pieejams no dziļurbuma. Varēs peldēties upē un izmantot koka airu laivu un divus jūras kajakus atpūtai uz ūdens.
Citas nepieradinātās naktsmītnes
* Mājas kokos “Čiekurs” un “Baltais čiekurs” pie Niniera ezera
* Glempings “Klaukas” Gaujas Nacionālajā parkā
* Glempings “Tērvete”
* Glempings “Uz salas” Dagdas ezerā
• glempings – kempings ar glanci. Vairāk: www.glempingi.lv
