Neparasts mīlulis – varavīksnes krabītis 1
Kopā ar INGARU, KRISTU un viņu trīsgadīgo dēlēnu DAINI Āgenskalnā SILIŅU ģimenes mājoklī mīt ne tikai šeltiju šķirnes suņuks Čaks un divi kaķi – Anse un Rikijs, bet arī varavīksnes krabītis un vēl citas eksotiskas radības. Šoreiz vairāk stāstīsim par krabīti.
Sākumā Siliņiem bija divi mazi krabīši – meitene un puika. Ingars tos iegādājās zooveikalā un uzdāvināja sievai dzimšanas dienā. Vēlāk izrādījās, ka zooveikalā sniegta nepatiesa informācija – divus varavīksnes krabjus neatkarīgi no dzimuma kopā turēt nedrīkst. Krabju puika meiteni regulāri bikstīja, turot pastāvīgā stresā, līdz krabīte nomira.
Ingars stāsta, ka šos krabjus vēl mēdz dēvēt par patriotu krabjiem, jo tie, īpaši tēviņi, ļoti sargā savu teritoriju. Ja kāds sugasbrālis pārkāpj robežu, notiek nežēlīgas cīņas. Gadās, prom no kaujas vietas radībiņa rāpo bez nevienas spīles. Mierinājuma labad Ingars piebilst, ka visi zaudētie locekļi krabjiem ataug. Cilvēkam varavīksnes krabis lielu kaitējumu nodarīt nevar, ja nu vienīgi mazliet ieskrambāt.
To, ka Siliņu krabītis ir puika, saimnieks noteica tieši pēc spīlēm. Jo tēviņiem viena spīle ir krietni lielāka par otru, mātītēm abas vienādas un mazāka lieluma. Spīles kalpo ne tikai savstarpējiem cīniņiem, bet arī alu rakšanai. Varavīksnes krabji ir izcili racēji un, mītot brīvībā, var izdobt līdz pat piecus metrus dziļu alu. Arī akvārijā tie labprāt rok grunti un alu pēc tam izmanto par slēpni, stāsta Ingars.
Krabītis piesaista uzmanību arī ar savām amizantajām acīm, kas patiešām ir uz kātiņiem. Dzīvnieciņš tās ziņkārīgi groza uz visām pusēm, tā nodrošinot redzi 360 grādu leņķī. Bet, tiklīdz acīm pietuvojas kāds svešķermenis, tās paslēpjas iedobumos. Turklāt viena acs darbojas neatkarīgi no otras – kamēr viena ir paslēpta, otra turpina lūkoties apkārt. Varavīksnes krabjiem ir arī ļoti laba krāsu redze. Kamēr Ingars stāsta par savu mīluli, krabītis dzīvojas zilā spainī. Kāds cits šo radībiņu kolekcionārs Ingaram stāstījis, ka zilā krāsa krabjus nomierina, iespējams tāpēc, ka šādā krāsā ir jūra.
Arī krabīša barības uzņemšanas process ir ļoti interesants, teic dzīvnieciņa saimnieks. Vispirms radībiņa paver spraugu starp diviem vākiem ķermeņa priekšpusē un pa to ievelk iekšā barību. Tālāk ēdamais nonāk sarežģītā žoklīšu sistēmā, kas barību sadala, sasmalcina un pēc tam virza uz barības vadu. Ēšanas laikā varavīksnes krabis darbojas gluži kā ķirurgs, teic Ingars.
Siliņu krabītis, kam ir trīs gadi, patlaban, pieskaitot kājas, ir aptuveni 15 cm garš, bet paredzams, ka nākotnē tas būs divtik liels. Tieši tāpēc jau sākumā labāk iegādāties lielu terāriju. Siliņu krabītis mīt 60 x 45 x 45 cm lielā mītnē, kuras vienā pusē iebērts smilšu un kūdras maisījums, otrā – ierīkota peldvieta ar ūdens filtru. Biežāk krabītis uzturas sauszemē, bet labprāt arī peld. Ūdenim ieteicams pievienot kalcija maisījumu, kas kalpo kā papildu kalcija avots. Krabīša mītne papildināta ar mākslīgajiem ūdens augiem (dabiskos dzīvnieciņš izrakņā un apēd), akmeņiem, lavas akmeņiem un koka zaru. Turklāt krabja mītnes iekārtojumu katru mēnesi nākas pārkārtot, citādi radībiņai kļūst garlaicīgi un tā var pat atteikties no barības. Dažkārt krabītis mēdz arī maskēties. Ielien līdz pusei ūdenī un ar žaunām pūš lielus burbuļus, kas gandrīz pilnībā aizsedz tā ķermeni, stāsta Ingars. Pirms izkāpšanas no ūdens krabītis šķidrumu ievelk mutē un liek tam cirkulēt cauri žaunām, jo slapjas žaunas piesaista vairāk skābekļa. Pateicoties tam, radībiņa sauszemē var uzturēties vismaz divas stundas. Šāds elpošanas mehānisms dzīvnieku pasaulē sastopams reti.
Ēd krabītis reizi nedēļā un maz. Vienā ēdienreizē tas notiesā mazu gabaliņu jēlas gaļas, jūras produktu (zivis, garneles), dārzeņa vai augļa. Vienīgais augs, kuru krabim dot nevajag, ir selerijas. No augļiem tam negaršo citrusaugi. Bet īpašs gardums dzīvnieciņam ir kartupeļi, burkāni, arī salātlapas un kāposti. Reizi pusgadā krabītim var piedāvāt dzīvo barību – ūdenī ielaist zivtiņas vai iedot prusaku. Medīšana tam sagādā lielu prieku. Ingars piebilst, ka krabji ātri skrien. Lai to nodemonstrētu, viņš palaiž krabīti uz dīvāna. Viens mirklis, un rakaris, sāniski skriedams, ir aizbēdzis. Vēlāk telefonā saņemu priecīgu ziņu – bēgli izdevies notvert.
Varavīksnes krabis:
dzimtene – Rietumāfrika
turēšanai nebrīvē vajadzīgs 60 x 45 x 45 cm liels terārijs
barība – gaļa, dārzeņi, augļi
nakts dzīvnieks – dienu pavada alā
vairojas ar olām
apvalku maina vienu reizi 1 – 1,5 gados
mātītes dzīvo 8 – 10, tēviņi – 6 – 7 gadus.
