Neparasts hobijs – dārgumu meklēšana pludmalē un nūjošana naktī 0
Turpinām stāstīt par cilvēkiem, kuri sākuši jaunus hobijus. Jau stāstījām par aizraušanos – tēju iepazīšanu un pasaules paplašināšanu. Šoreiz – par dārgumu meklēšanu pludmalē.
“Dzīve ir tik laimīga un interesanta, cik tu to spēj ieraudzīt un novērtēt un pats izdarīt to, ko vēlies!” Gita Rudzīte (35), triju bērnu māmiņa ar augstāko izglītību sociālajā darbā, uzskata, ka vienmēr ir jāatrod vieta jaunajam, aktivitātēm, izaicinājumam, citādi ikdienas rutīnā nemanot pazūd aizrautība.Veselīgā ģimenes dzīvē nozīmīgai vietai jābūt sportam un citiem vaļaspriekiem. Taču nedrīkst būt vienveidība.
Vasarā ģimenei ir ūdenssports – ar SUP dēli pa ezeru, jūru vai upi, kopā iet pārgājienos, sēnēs. Ziemā – slēpes un baseins.
Tētim īpaši patīk slēpot, tāpēc jaunākais dēls, kopš sācis staigāt, arī ir uz slēpēm. Savukārt Gita mīl ūdeni, tāpēc kļuvusi par supošanas instruktori. Tas netraucē rūpēties par bērniem un būt mājsaimniecei, jo patīk arī gatavot ēst un kūkas cept.
“Vienmēr visu var paspēt, ja nečīkst un nesūdzas, ka nav laika. Pie televizora ir laiks sēdēt, bet izkustēties nav? Tie ir meli, lai barotu savu slinkumu, kūtrumu un gļēvumu. Piemēram, man naktī nenāk miegs, jo esmu sanervozējusies vai dusmīga. Miegazāles dzert? Nē!
Ņemu nūjas, eju laukā un nosoļoju dažus kilometrus. Jā, tas ir dīvaini – divos naktī nūjot Āgenskalnā. Taču kam kāda daļa!
Likumu nepārkāpju, bet daru to sevis, savu bērnu dēļ, lai neesmu mamma rūgumpods. Atlikušās nakts stundas lieliski izguļos un nākamajā diena atkal esmu kā saulīte. Jo vairāk dari, jo vairāk enerģijas. Jo vairāk izaicinājumu, jo vairāk prieka, apgūstot kaut ko jaunu un interesantu.”
Bērnu dēļ pēc iespējas jāizvēlas tādas lietas, ko var darīt visi kopā. Taču jāatrod laiks, ko veltīt katram bērnam atsevišķi. Gita kopā ar vidējo meitu Elizabeti (11) nolēma izmēģināt jaunu aizraušanos – dārgumu meklēšanu pludmalē. Ar metāla detektoru. Interesanta un moderna ģimenes izklaide, jo esi kopā ar savu bērnu, kurš iemācās kaut ko jaunu, tehnoloģiski sarežģītu un noslēpumainu. Diezgan skaidrs, ka neko vairāk par pudeļu korķiem un sīkiem bleķa atkritumiem neuziet, taču arī kāds sīkums – monētiņa vai bižutērija – mazajam būs liels prieks un aizraujoša spēle, kurā var ielikt daudz noderīga.
Meitenei šādi tiek dota iespēja pievērsties eksaktajām zinātnēm, jo, lai tiktu galā ar metāla detektoru, jāpaskaidro bērnam, kāpēc ierīce pīkst. Jāstāsta, ka metāli dažādi vada elektrību – tā tos var atpazīt. Nākamais, ko apspriež, – savācot arī nevērtīgos atradumus, pludmale kļūst tīrāka, citi nesadurs pēdas.
“Protams, spriežam arī par pirātu dārgumiem un vēsturi, un to, kāpēc nevar iet un rakt dārgumus, piemēram, senkapos, pilskalnos vai to tuvumā. Kādēļ vienmēr visas bedrītes, cienot cilvēkus un rūpējoties par viņu drošību, ir jāaizrok. Tādēļ, lai citi, kuri atpūtīsies, pastaigāsies vai sportos, nedabū traumas. Vēl ir daudz citu iespēju, kuras, gatavojoties kopīgam pasākumam, katra mamma vai tētis var atrast un papētīt interneta plašumos. Mums rodas daudz jaunu tēmu sarunām. Tas satuvina.
Šis hobijs ir veids, kā izzināt pasauli no dažādiem aspektiem. Un arī tie kilometri, kurus esi nostaigājis pa pludmali ar metāla detektoru rokā un lāpstu pār plecu, nāk veselībai par labu.
Pagaidām tā ir spēle, bet, ja nu mana meita ieinteresējas par elektroniku, fiziku, metālu īpašībām vai vēlāk – izvēlas studēt vēsturi vai pievēršas, piemēram, arheoloģijai?
Vecāku uzdevums ir iepazīstināt bērnu ar to dažādību, kas ir pasaulē, nevis nolemti virzīt atvasīti tikai sievietes vai vīrieša profesijai ar mērķi – jo vairāk naudas, jo labāk.
Jauns vaļasprieks ir arī ceļa meklējums. Pieaugušajam – atpakaļ pie sevis, bet bērnam – pretī savai nākotnei.”
