Neparasti! Kāpēc Velnalu reiz iemīlējuši ezotēriķi? 4
Sateseles kanjons, Velnala, gleznainas ainavas ir tās pērles, ko Latvijā sevī sargā Gaujas nacionālais parks. Ja vēl pirms vairākiem gadu desmitiem, piemēram, Velnala bija apskates objekts, kurā varēja iekļūt un to plaši apskatīt, tad šodien jārēķinās, ka tā dabas vērtību sargāšanai tās apskates iespējas ir nedaudz citādas.
“Šeit ļoti spilgti atsedzas tieši šie smilšakmeņi, kas mums parkā ir tik ļoti raksturīgi,” TV24 raidījumā “Dabas tops” , raksturojot apkārtni Velnalas tuvumā, redzēto apraksta dabas entuziaste Rita Arāja. Velnalas klinšu atsegums ir 250 metrus garš un ap 15 metrus augsts. Tas sācis veidoties pirms aptuveni 10 tūkstošiem gadu Devona laikmetā.
“Patiesībā agrāk ala bija apskatāma arī tūristiem, tajā bija platforma, kas veda no alas augšpuses iekšā alā. Diemžēl, tas ļoti bojāja alu, cilvēku staigāšana ietekmēja to, ka alai bruka sienas un griesti. 70.gados tika pieņemts lēmums platformu slēgt un izveidot apļveida maršrutu. Mūsdienās varam iziet skaistu maršrutu un apskatīt arī Velnalu,” skaidro R.Arāja.
“Man fascinē tas vēsturiskais, ka viss ir veidojies tik sen. Pati Velnalas formēšana notikusi nesenāk, bet vēsturiskais, ka stāvam šodien šeit un uz visu skatāmies, ir unikāli,” raidījumā prieku neslēpj dabas entuziaste.
Viņa arī stāsta, ka alu iemīlējuši ezotēriķi, kuri uzskata, ka Velnala ir svēta vieta.
Visu raidījumu “Dabas tops” skaties šeit.
Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par raidījuma saturu atbild TV 24.
