Ella, seši gadi 1
– Tas ir sarežģīts jautājums. Esmu noraizējies par to, ka šajā svētku laikā daudzi sliecas uz lietu patēriņu, bet es vēršu uzmanību uz gaismu un prieku, ko arī šis laiks nes. Šis ir labs brīdis mums pašiem atgādināt, ka ir smalka robeža starp pieķeršanos un nepatiku. Es ceru, ka tavi jaunā gada solījumi būs tīri un neaptraipīti, taču, protams, es saprotu, ka šī tīrība ir ilūzija, gluži kā viss pārējais.
– Mēs uztaisījām ziemeļbriežu cepumus!
– Brīnišķīgi. Uzdzīve ir materiāla bauda, Ella. Pats prieks nekaitē, bet tiekšanās pēc baudām gan.
Lurdesa, divi gadi
– Hahahahahaha!
– Ha ha, sveiks! Ak, mans Dievs – cik priecīgs bērns!
– Eeeeee!
– Tavas primitīvās skaņas nāk no pirmatnējas sajūtas – cik ekstraordināri! Tava saknes čakra mirdz.
– ES GIBU SNIEGA ELSU UN PINCESI BALBIJU! GIBU TAGAT!
– Kāpēc man dot tev vēl kaut ko? Tu esi dievišķa būtne. Tevī ietverts viss Visums.
Dakota, deviņi gadi
– Vecīti, sveiks. Jauki tevi redzēt. Es visu gadu labi uzvedos. Mans analīķis saka, ka es progresēju savos agresijas jautājumos. Tāpēc es tikai ieskicēju vēlmju sarakstu – man tā ir PowerPoint prezentācijā planšetē, lai mēs varētu pārrunāt detaļas, tā kā abi esam aizņemti.
– Fascinējoši.
– Labi. Man vajag tās Stīva Madena zābakus līdz ceļiem, milzu garo Lululemona (Lululemon) šalli un Keitas Speidas ietvaru sestajam aifonam. Izklausās labi?
– Es varu ieteikt tev kaut ko labāku – dāvanu, ko tu vari pasniegt sev pati: brīvību no vēlēšanām. Dharma māca mūs, ka tikai kad mēs izkaisām (shed) savas alkas, mēs varam iegūt “bodhi” jeb apgaismību.
– Ko, pie velna?
– Namaste, Dakota.
Avots: newyorker.com
