Neparastas aktinīdijas: kā kopt? Vai izturēs Latvijas klimatu? 0
“Nopirku asās aktinīdijas stādus, bet neatrodu literatūru, kā tās audzēt un kopt.” AINA LIELVĀRDES NOVADĀ
“Rundāles pils parkā pagājušajā vasarā redzēju Ķīnas aktinīdijas. Vai tiešām tās iztur Latvijas klimatu?” R. ZELTIŅA
Laba ražotāja
Aso aktinīdiju (Actinidia arguta) pēdējos gados Latvijas dārzos stāda arvien vairāk. Savvaļā tā sastopama Austrumāzijā. Šī suga ir mazāk ziemcietīga nekā Mandžūrijas aktinīdija, un pilnam augšanas ciklam vajag vairāk vasaras siltuma. Taču, ja ziemošanas apstākļi nav pārāk svārstīgi, tā normāli zied un ražo augļus. Asā aktinīdija aug ļoti varena – labos augšanas apstākļos sasniedz pat 100 m garumu. Lapas ir spīdīgas, tikpat biezas kā ceriņiem, virspusē tumšzaļas un kailas, bet sausākos rudeņos krāsojas koši dzeltenas. Šā divmāju auga ziedi smaržo, bet tie plaukst nedaudz vēlāk kā Mandžūrijas aktinīdijai – jūnija otrajā pusē, jūlijā. Lai iegūtu augļus, jāstāda vienkopus sievišķie un vīrišķie augi.
– Asajai aktinīdijai ogas ienākas vēlāk nekā Mandžūrijas aktinīdijai, proti, septembra beigās, taču tā ir ražīgāka. No viena labi attīstīta asās aktinīdijas auga ievācu spaini ogu. Kad tās nogatavojušās, ir saldas, garšīgas, mīkstas, zaļas. Viegli nobirst, – stāsta cēsnieks Dainis Grīnbergs, kurš aktinīdijas savā dārzā audzē jau piecdesmit gadu. – Visām aktinīdiju sugām, it sevišķi parastajai aktinīdijai, ogas satur ļoti daudz C vitamīna, pārspējot pat upenes un mežrozīšu paaugļus.
Aktinīdijas labi aug, zied un ražo gan saulainā, gan arī nedaudz ēnainā, no vējiem aizsargātā vietā. Atklātā vietā, kur pūš vēji, augam klājas grūti. Vīteņaugus stāda labi drenētā, trūdvielām bagātā smilšmāla augsnē. Smilts augsne jāielabo ar māliem. Pirms stādīšanas augsne jāuzirdina 40–50 cm dziļi, piejaucot tai satrūdējušus kūtsmēslus vai kompostu. Aktinīdiju stāda 2 cm dziļāk, nekā tā augusi iepriekš. Kamēr ieaugas, sausā laikā jālaista. Lai saglabātos mitrums, apdobi mulčē ar 3–5 cm biezu kūdras vai komposta slāni. Stādi jāsargā no kaķiem, jo tos aktinīdijas vilina tāpat kā baldriāni.
Pirmajos gados augus vajag piesegt ar lapām, kūdru, zāģu skaidām, papildus uzliekot egļu zarus. Pieaugušu liānu ziediem salnas parasti nekaitē, jo aktinīdijas zied vēlu. Salnu bojātās lapas ātri atjaunojas, augi zied un tajā pašā gadā arī ražo.
Aktinīdijas labi jūtas verandu, ēku sienu dienvidu, dienvidrietumu pusē. Šeit augi ir aizsargāti no aukstiem vējiem, kā arī no pavasara salnām. Var veidot arī speciālus balstus, piemēram, ierokot 2 m augstus betona vai koka stabus un starp tiem novelkot 3–4 kārtas izturīgas stieples. Jāatceras, ka balstiem, režģiem jābūt pietiekami izturīgiem, lai smago lapotni noturētu daudzus gadus.
Ļoti svarīgi ir augu laikus apgriezt. To dara rudenī (oktobrī) vai vēlu pavasarī (maija beigās, jūnijā), kad pumpuri jau saplaukuši. Apgriežot agri pavasarī pirms plaukšanas, aktinīdijas stipri sulo (tāpat kā bērzi vai kļavas), un līdz ar to ir traucēta normāla augšana. Krūmu veido pirmajā gadā, atstājot divus spēcīgākos dzinumus, ko piesien horizontāli katru uz savu pusi un galotņo, kad tas sasniedzis blakus iestādītās aktinīdijas dzīves telpu. No horizontāli piesietajiem dzinumiem nākamajā gadā ļauj izplesties uz augšu katrā pusē pa diviem dzinumiem. Trešajā gadā ļauj 6–8 dzinumiem nostiprināties uz virsējās stieples. Visus pārējos, liekos dzinumus izgriež.
Asās aktinīdijas stādus aprīlī Dainis Grīnbergs tirgos par 6–8 eiro, savukārt Zaļenieku kokaudzētavā aktinīdijas sievišķo šķirni ‘Ken’s Red’ un vīrišķo augu varēs nopirkt par 3,50 un 4 eiro.
Siltumprasīgā kivi
Ķīnas aktinīdija (Actinidia chinensis) – kivi – Latvijas klimatā ir visai neizturīga. Dainis Grīnbergs domā, ka to var audzēt vienīgi Liepājas pusē, pie jūras, kur siltāks. Zemnieku saimniecības “Skāduļi” pārvaldniece Jana Drēviņa pārliecinājusies, ka Vidzemes pusē Ķīnas aktinīdijas pārziemo maksimums divus gadus. Pat pēc vairākiem mēģinājumiem tās tomēr izsala, tāpēc viņa kivi vairs neaudzē. Arī citviet Latvijā šī augļu kultūra pēc bargākām ziemām bieži apsalst līdz sniega līnijai, atjaunojas ar garām atvasēm, bet pēc dažiem gadiem neziedējušas aiziet bojā. Rundālē nav tik bargas ziemas, tāpēc tur daudz ko var izmēģināt. Pils parkā pirms trim gadiem iestādītās Ķīnas aktinīdijas pagaidām ziemo labi; tās gan vēl nav ziedējušas un ražojušas. Vēl Rundālē aug vairāk nekā simt Mandžūrijas un aso aktinīdiju, kuru stādi iegādāti Zaļenieku kokaudzētavā.
