Mode kā komunikācija 0
“Apģērbs – tā ir pirmā bezvārdu valoda, kuru nolasi, tikdamies ar cilvēku,” atgādina izstādes pārraugs LMA profesors Aigars Bikše. Viduslaikos bijis pavisam vienkārši: ja cilvēks uzvilka ne to, kas viņam atļauts, viņam pat varēja nocirst galvu, jo apģērbs apliecināja kārtas piederību. “Mūsdienu sabiedrībā nevienam galvu necērt nost, kaut gan var nolamāt dzeltenajā presē, ka ne to uzvilcis,” piebilst pasniedzējs.
Viņam šķiet svarīgi, lai no studentu darbiem sabiedrība saprastu, ka mode nav tikai apģērbs, bet arī komunikācija. “Izstādē rādīsim dažādus modes aspektus un stāstīsim apmeklētājam, ka uz apģērbu var paskatīties arī no tādiem skatpunktiem, kas nav tikai pie miesas vai manekena,” skaidro Bikše.
Izstādes formāts modes dizaina studentiem būšot jauna pieredze, kas palīdzēs noskaidrot, vai publika viņu mākslu saprot. Lai vēstījums būtu labāk uztverams, ekspozīcijas veidošanā pieaicināts scenogrāfs.
Septiņas izvēlētās mākslinieces ir bijušās vai esošās LMA studentes, un visām esot ambīcijas runāt par modi arī kā komunikāciju.
Modes dizainu augstskolā gadā vidēji studē 35 līdz 40 studenti, kursā turas ap pieciem cilvēkiem. Studijas beidzot, viņi veido savus uzņēmumus un zīmolus vai arī patstāvīgi strādā ar citiem zīmoliem kā dizaineri, darbojas kā stilisti, arī teātros – ar skatuves māksliniekiem u. c. “Gatavojam viņus tā, lai saprot, ka būs jāpārkāpj Latvijas robežas. Nav runa par aizbraukšanu. Tie paši dizaineri, kas nesen beiguši akadēmiju un strādā ar saviem zīmoliem, nepārdod tos tikai vietējā tirgū. Piemēram, Agnese Narņicka ar “One Wolf” zīmola produkcijas ražotni atrodas Latvijā, bet tirgo apģērbus arī Holandē, Vācijā, Japānā, Lietuvā. Jaunajiem dizaineriem mācām, ka Latvija ar diviem miljoniem nav tirgus,” skaidro Bikše.
Šo laiku modes māksliniekiem LMA profesors vērtē kā ļoti labu, pateicoties pārmaiņām komunikācijas formās. “Agrāk bija tā – parādīja viens mākslinieks skatē kaut ko Parīzē, pārējie visu nozīmēja un pēc kāda laika tas uzradās Vīnē, Rīgā un beidzot – Preiļos. Šobrīd viss notiek vienlaikus – Parīzes mode minūtes laikā aizceļo arī līdz Preiļiem. Kontrolēt to kaut kādām sistēmām ir daudz grūtāk, tāpēc iespēja, ka tu kā dizainers un mākslinieks tiksi pamanīts un izrausies ārpus lineārās sistēmas no centra uz provinci, ir pilnīgi mainījusies.”
Vietējas auditorijas interese pret Latvijas modes māksliniekiem pamazām pieaug, norāda Bikše. Pārmaiņas attieksmē saistītas ar identitātes meklējumiem – kā precīzāk parādīt, apliecināt savu piederību nācijai, valstij. Izrādās, ka pašmāju ražotāji spēj piedāvāt daudz ko interesantu, lai nebūtu jāiegādājas kāda lielā zīmola tūkstošais apģērba gabals. “Tie ir apziņas jautājumi, kas risinās ne tikai dizaineru vidū, bet vispār sabiedrībā,” norāda LMA profesors.
Vai jaunās modes dizaineres pievienosies ikdienā valkājamo apģērbu ražotājiem vai tērps viņu radošajā karjerā vairāk būs kā mākslas objekts, laiks rādīs.
