Pie setiem caur Krieviju 0
Ceļā uz Versku mūsu žurnālistu grupai pievienojās Arne Leimā, kurš šogad izvēlēts par Setu zemes karaļa Peko pārstāvi. Karaļa vēlēšanas notiekot ļoti demokrātiski – kandidāti nostājoties viens otram pretī un tas, kurš spējot visvairāk ļaužu pārliecināt nostāties viņa pusē, arī kļūstot par karali. Pakalnā starp Vastselīnu un Obinitsu Arne parāda seno laiku Romas impērijas un Bizantijas interešu sadures vietu, ko nu varot uzskatīt par Setu karalistes sākumu uz ziemeļaustrumiem. Obinitsas muzejā var iepazīties ar setu tradīcijām, no kurām visslavenākā ir lēlo dziedāšanas maniere, kas ierakstīta UNESCO garīgā mantojuma sarakstā, un sarkanmelnbaltie tautastērpi ar sieviešu smagajām saktām, kas atgādina krūti. Obinitsā uzstādīts piemineklis Setu mātei. Ja vien atliek laiks, ciema centrā var apskatīt Setu mākslas galeriju, kurā saimnieko mākslinieks Evars Rīcars un rakstniece Ulle Kauksi. Te, protams, arī “dzeltenais logs”, kas ceļotājiem liek mazo Obinitsu iepazīt pamatīgāk.
Tālāk braucot uz Versku, nonākam tikai nepilnu četru kilometru attālumā no Pečoriem. Bet pirms tam pārsteidz milzīgā Koidulas stacija ar sazaroto, bet neizmantoto sliežu ceļu tīklu. Atjaunojot Igaunijas neatkarību, te acīmredzot plānots ievērojams kravu apgrozījums ar Krieviju, bet nu uz sliedēm stāv vienīgi vientuļš pasažieru dīzeļvilciens ar diviem vagoniem – patiesībā vien ar lokomotīvēm abos galos, taču jāatzīst – tas ir ekonomiski un tīri cilvēcīgi, jo arī šajā Igaunijas nomalē dzīvo cilvēki, kuri pelnījuši kaut kur aizbraukt, un valsts to piedāvā.
Aiz Sātses sanāk interesants piedzīvojums – šķērsojam Krievijas robežu un apmēram kilometru esam lielā Austrumu kaimiņa pārvaldītajā teritorijā. Arne teic, tas topogrāfiskā idiotisma dēļ, nospraužot robežas. Tādēļ neviens robežsargs mums pretim neskrien un pases nepārbauda, jo nenovirzāmies no ceļa. Tas būtu muļķīgi – to saprot arī krievi, taču tas nenozīmē, ka varam te izkāpt un doties mežā pameklēt pavasara sēnes.
Verska un Tartu VSPA pārsteidz
Nonākot Verskas sanatorijā, gandrīz vairs nepazīstu šo vietu, kur pirms nepilna gada jau esmu viesojies. Dziednīcas rekonstrukcija pabeigta, no dažādiem finansējuma avotiem ieguldīti apmēram divi miljoni eiro, un no padomjlaiku noskaņas vairs nav ne miņas. Sanatorijas pārstāvis Vjačeslavs Vertepovs gan ir paškritisks – vēl jāpabeidz ēdamzāles rekonstrukcija, jāierīko laivu noma, lai brīvajā laikā sanatorijas viesi varētu doties izbraucienos Peipusa ezerā. Ūdensparks ar dažādām saunām un ūdens masāžas kaskādēm pieejams arī tiem, kuri nav atbraukuši ārstēties, tāpat kā īpašs Setu karaļa numurs ar saunu sanatorijas viesnīcā. Padomāts arī par senioriem un ģimenēm ar bērniem. Viņi, izmantojot vietējo dūņu un minerālūdens vannas, kūdras un māla aplikācijas un citas procedūras, ūdens parku var izmantot neierobežotu laiku.
Noslēdzot SPA ceļojumu Dienvidigaunijā, vērts iegriezties Tartu, kur tikai pērn pirmajā decembrī atklāta jaunā VSPA viesnīca, kas piedāvā ne tikai elegantu nakšņošanu, bet arī atpūtu ūdens parkā, vairākās saunās un āra kublā, kā arī masāžas, roku un kāju aprūpi, bet uzņēmumiem – konferenču rīkošanas iespējas, izmantojot vismūsdienīgākās tehnoloģijas. Starp citu, viena no konferenču zālēm nosaukta arī Latvijas vārdā. Vēl te pieejama unikāla pēdu masāža, ko veic mazas zivtiņas, bet par šī prieka desmit minūtēm nāksies šķirties no 19 eiro.
