Dāsnās prēmijas: LIAA vadītājs Ozols sašutis par Valsts kontroli 15
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols ir sašutis par Valsts kontroles secināto, ka iestāde nepamatoti izmaksājusi papildatvaļinājuma naudu. Tā viņš ceturtdien teica raidījumam “LNT Ziņas”.
Ozola vadītā iestāde Valsts kontroles ieskatā štatu samazināšanas rezultātā 31 atlaistajam cilvēkam par neizmantotajiem papildatvaļinājumiem nepamatoti izmaksājusi vairāk nekā 14 000 eiro.
Ozols ir pārliecināts, ka Valsts kontrole pieļāvusi rupju kļūdu.
“Tiem, kas LIAA palika, tika samaksāta un pienācās pilna kompensācija. Mūsu juristi iedziļinājās un saprata, ka arī tiem cilvēkiem, kuri darbu pazaudēja, pienācās tāda pati taisnīga atlīdzība. Mēs runājam par aptuveni 300 eiro katram cilvēkam “uz rokas”. Tie, pirmkārt, nav nekādi nesamērīgi izdevumi, bet, otrkārt, manuprāt, pats pārmetums un nepieciešamība taisnoties ir viena liela cūcība no Valsts kontroles puses,” komentēja Ozols.
Arī attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) Valsts kontrole nonākusi pie līdzīga secinājuma. Šajās iestādēs uzsver, ka sliktākajā gadījumā, iespējams, tās tikai kļūdījušās formalitātēs, jo likumā ir ļauts no darba aizgājušajiem darbiniekiem izmaksāt neizmantotā papildatvaļinājuma naudu.
IZM pērn šādi iztērējusi aptuveni 13 000 eiro.
“Cik es zinu, arī citas valsts pārvaldes iestādes rīkojas līdzīgi. Vairākus gadus pēc kārtas mēs esam līdzīgi rīkojušies, un jāteic, iepriekšējos gadus no Valsts kontroles mēs nekādus pārmetumus šajā sakarā neesam saņēmuši, un līdz ar to uzskatījām, ka rīkojamies pareizi,” komentēja IZM Personālvadības nodaļas vadītāja Sandra Elksne.
Kopumā, pēc Valsts kontroles secinātā, valsts iestādes nepamatoti izmaksājušas piemaksās, prēmijās un papildatvaļinājuma naudās sešus miljonus eiro. Tas noskaidrojies valsts iestāžu finanšu revīzijās par 2016.gadu. Turklāt par pieciem no šiem gadījumiem valsts tēriņu uzraugi arī vērsušies Ģenerālprokuratūrā.
Ģenerālprokuratūrai nosūtīta informācija par Darba drošības un vides veselības institūta, LIAA, IZM, sociālās korekcijas iestādes “Naukšēni” un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārkāpumiem. Tiesībsargājošās institūcijas gan nereti atsakās sākt kriminālprocesus par Valsts kontroles secinājumiem, taču pēdējā laikā sākto lietu skaits ir pieaudzis.
