Nepalikt vienaldzīgiem… 0
26. jūnija pievakarē, ceļā uz dzejas vakaru J. Akuratera muzejā. Vilcienā Jaundubulti–Torņakalns. Iekāpju vagonā, apsēžos. Ejas pretējā pusē sēž kāds kungs ar alus pudeli rokā. Iedzer. Pienāk biļešu kontroliere.
– Labdien.
– …
– Vai sabiedriskā vietā drīkst lietot alkoholu?
– Biļeti!
– Man, lūdzu, vienu līdz Torņakalnam.
– Viens lats!
– Lūdzu. Vai vilcienā drīkst dzert alkoholu?
– Atkarājas no trauka!
– Kā, lūdzu?
– Atkarājas no trauka!
Pirms izkāpju Torņakalna stacijā, pieeju pie kontrolieres un vaicāju:
– No kāda trauka drīkst dzert alkoholu pasažieru vilcienā?
– Tas rakstīts likumā!
– Nepārzinu šo likumu, bet gribētos zināt, kas tur ir rakstīts.
– Man jums tas nav jāskaidro!
– Es tomēr domāju, ka pasažieru vilcienā nevajadzētu lietot alkoholu. Blakus var apsēsties kāds bērns…
– Bet kā jūs zināt, ka es viņam neaizrādīju?
– Jūs man to neteicāt.
– Man jums nav jāatskaitās!
Lūgts komentēt mūsu lasītājas aprakstīto epizodi, AS ”Pasažieru vilciens” informācijas un mārketinga departamenta vadītājs Andrejs Fiļipovs piekrīt, ka vilcienā alkoholu lietot nedrīkst un biļešu kontroliera pienākums ir izteikt brīdinājumu. ”Ja pasažieris ir agresīvs un apdraud konduktoru, tad konduktors izsauc policiju. Pēdējā laikā šādi gadījumi gan nav bijuši,” piebilst A. Fiļipovs.
Līdzīgi ir ar smēķēšanu vagonos, kas ir aizliegta. Konduktora pienākums ir izteikt brīdinājumu, tomēr soda naudu – piecus latus –, sastādot administratīvo aktu, ir tiesīga uzlikt tikai policija.
Reidus pa vilcienu vagoniem kā sabiedriskām vietām policija pati neveicot.
Konduktoriem nereti rodas aizdomas par alkohola lietošanu, paslepus ietinot to plastmasas maisiņos, papīros vai citādos ”radošos veidos”, tomēr ”konduktors šādā gadījumā nevar strikti izteikt brīdinājumu, ja nevar pierādīt, ka tas tiešām ir alkohols. Likumā šādi gadījumi nav atrunāti. Turklāt pasažieri nereti dzer bezalkoholisko alu, ko blakussēdētāji var noturēt par alkoholu,” skaidro A. Fiļipovs.
Kas attiecas uz mūsu lasītājas aprakstīto konduktores vienaldzīgo attieksmi pret notiekošo, A. Fiļipovs iesaka šādos gadījumos piefiksēt vilciena pavadoņa vārdu, vilciena un vagona numuru un braukšanas maršrutu un laiku. Tad ar sūdzību jāvēršas ”Pasažieru vilciena” informācijas centrā vai jāiesniedz tā elektroniski, aizpildot mājaslapā atrodamo veidlapu.
A. Žīgures aprakstīto situāciju lūdzu komentēt arī kādai kontrolierei, kura vēlējās palikt anonīma, jo atzinās, ka praksē ar dzērājiem cīnīties ir tikpat kā neiespējami, jo ko gan viena sieviete var padarīt tēviņiem, kas visbiežāk ir arī agresīvi noskaņoti, rupji. Vieglāk ir likt viņiem mieru nekā satracināt, jo, kamēr atbrauks policija, risks, ka tiks nodarīts kaitējums pārējiem pasažieriem, būs pieaudzis…
Viedoklis
Norūpējies par alkohola patēriņu sabiedrībā ir arī mūsu ilggadējais lasītājs, bijušais skolotājs Vilis Cīpurs. Viņš ir neizpratnē par to, kā tas ir pieļaujams, ka Zinību dienā skolēni masveidā patērē alkoholu par spīti visiem ierobežojošajiem likumiem. Tāpēc, viņaprāt, katra sabiedrības locekļa pienākums ir nebūt vienaldzīgiem.
Pats V. Cīpurs pirms 20 gadiem par saviem privātajiem līdzekļiem iespieda bukletu ”Ceļvedis Jaunatnei”, ko izdalīt skolēniem. Fragments no šī darba:
”Par alkoholiķiem galvenokārt kļūst tie ļaudis, kuri alkoholu un nikotīnu sāk lietot jau jaunībā. Pārliecināt un atrunāt jaunieti no alkohola un smēķēšanas ir tas pats, kas izglābt upē slīkstošu jaunieti, un vienlaikus ģimenei un sabiedrībai tiek saglabāts veselīgu un cildenu iespēju cilvēks, kurš visu mūžu būs pateicīgs savam glābējam un centīsies arī pats līdzīgā veidā palīdzēt citiem no alkohola un smēķēšanas apdraudētajiem jauniešiem.”
