Nepalaid garām pēdējo iespēju iegūt profesiju un finansiālu atbalstu 4
Vēl tikai šodien profesionālās izglītības iestādes pieņem dokumentus no jauniešiem, kas vēlētos pusotra gada laikā iegūt profesiju Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētā projektā “Jauniešu garantijas”. Tie, kuri vēlētos mācīties viengadīgajās programmās, gan dokumentus varēs iesniegt līdz pat 23. februārim.
Tā ir pēdējā uzņemšana šīs programmas, kas Latvijā darbojas jau no 2014. gada, ietvaros. Šajā uzņemšanā 24 profesionālās izglītības iestādes visā Latvijā piedāvā jauniešiem vecumā no 17 līdz 29 gadiem apgūt kādu no 65 darba tirgū pieprasītām profesijām. 39 profesijas, ko skolas šobrīd piedāvā apgūt, prasa pusotru gadu ilgas mācības, savukārt 26 profesijās diplomu var iegūt jau pēc gadu ilgām mācībām. Lielāko daļu profesiju skolas piedāvā apgūt jauniešiem, kam jau ir vidusskolas izglītība, tomēr daļa “Jauniešu garantijas” profesionālās izglītības programmu piemērotas jauniešiem, kam ir tikai deviņu klašu izglītība.
Stipendija un ceļa nauda
Mācības ir bez maksas, turklāt jaunieši mācību laikā katru mēnesi saņem 115 eiro stipendiju. To iegūst visi, kuri mācās sekmīgi un kuriem nav neattaisnotu nodarbību kavējumu. Jāpiebilst gan – lai motivētu jauniešus pabeigt mācības un iegūt profesionālu kvalifikāciju, pirmajos mācību mēnešos viņi saņem vien 70 eiro, pēc tam 90 un tikai pēdējā mācību mēnesī tiek pie 115 eiro. Taču pēc sekmīga profesionālās kvalifikācijas eksāmena jaunieši saņem stipendijā neizmaksāto naudu kā ceļa naudu darba dzīvei. Tie, kuri mācījušies gadu ilgajās programmās, saņem 300 eiro, bet tie, kuri mācījušies pusotru gadu, – pat 450 eiro. Turklāt jaunieši, kas reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki, var vienlaikus ar stipendiju saņemt bezdarbnieka pabalstu.
Mācību laikā jaunieši saņem arī nepieciešamos mācību līdzekļus, bezmaksas vietu dienesta viesnīcā un karjeras atbalsta pakalpojumus. Kvalifikācijas prakses laikā jauniešiem apmaksā ceļa izdevumus un naktsmītni, ja nepieciešams.
Jaunieši, kuri mācās šīs programmas ietvaros, var būt arī bērna kopšanas atvaļinājumā, ja bērna kopšanu var savienot ar profesijas apguvi. Būtiski, ka programmas ietvaros profesiju var apgūt arī vakarskolu audzēkņi, kā arī tie, kuri iegūst vidējo izglītību tālmācībā vai studē nepilna laika studiju programmā augstskolā.
Kaut arī sākotnēji bija plānots, ka programmā “Jauniešu garantijas” profesiju varēs apgūt tikai nestrādājoši jaunieši, dažādu iemeslu dēļ tagad programmā uzņem arī strādājošos, tiesa, viņu izglītošanos apmaksā no citas ESF finansētas programmas līdzekļiem. Ir gan vēl kāda atšķirība: strādājošie jaunieši “Jauniešu garantijas” programmām var pieteikties tikai līdz 24 gadu vecumam.
Ko grib darba devēji un ko – jaunieši
Kopš 2014. gada profesiju šīs programmas ietvaros ieguvuši jau gandrīz 6243 absolventi. Vēl 2000 jauno cilvēku šobrīd turpina mācības. Jāsaka gan, ka mācībām programmā bija pieteikušies daudz vairāk jauniešu: virs 11 000, taču ne visiem pietika apņēmības pabeigt mācības. Programmā visvairāk absolventu ir tādās profesijās kā pavārs, lietvedis, frizieris, grāmatvedis, konditors, apdares darbu strādnieks, lauku īpašumu apsaimniekotājs, lokmetinātājs, restorānu pakalpojumu speciālists un SPA speciālists. Savukārt mazāk populāras ir tādas darba tirgū pieprasītas profesijas kā poligrāfijas nozares darbinieks, būvnieks vai kokapstrādes speciālists.
Darba devēji vēlētos, lai arī šo profesiju pārstāvji programmas ietvaros tiktu apmācīti, taču profesionālajām izglītības iestādēm ne vienmēr izdodas nokomplektēt audzēkņu grupas šo profesiju apguvei.
Taču jo sevišķi darba devēji pieprasa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas, kā arī mašīnbūves un metālapstrādes speciālistus, bet arī šo profesiju apguvei jaunieši piesakās nelabprāt.
Jāpiebilst, ka tas, kādas profesijas jauniešiem piedāvā apgūt, tiek izlemts ciešā sasaistē ar darba devējiem. Vispirms gan pašas profesionālās izglītības iestādes izveido sarakstu ar profesijām, kurās varētu apmācīt jauniešus. Savukārt Nozaru ekspertu padomes, kurās darbojas darba devēju pārstāvji, izvērtē, vai šīs profesijas nepieciešamas darba tirgū. Padomes iesaka, kuras profesijas no saraksta izņemt un kuras tajā iekļaut.
Mācību laikā audzēkņi dodas trīs mēnešu ilgā praksē. Daļa no viņiem jau tās laikā satiek savu nākamo darba devēju.
Kopumā darbā iekārtojas ap 70 procentiem programmas absolventu, taču tikai puse no viņiem strādā profesijā, ko apguvuši.
Ar starptautisku pieredzi
Viena no veiksmīgākajām programmas absolventēm ir 22 gadus vecā Elīna Skrindževska. Kad Elīna iesaistījās “Jauniešu garantijā”, viņai viena profesija jau bija. Elīnas vecāki nebija atbalstījuši domu pēc 9. klases mācīties vispārējā vidusskolā, tāpēc meitene Jelgavas Amatu vidusskolā apguva tērpu stila speciālista profesiju.
Pēc tam meitene secināja, ka gribētu nākotnē atvērt savu šūšanas salonu, tāpēc būtu jāiemācās arī apģērba konstruēšana. Viņa izmantoja iespēju pusotra gada laikā programmas “Jauniešu garantija” ietvaros kļūt par apģērbu modelēšanas un konstruēšanas speciālisti. Elīnu piesaistīja tas, ka mācības bija samērā īsas un jāapgūst tikai profesionālie mācību priekšmeti. Tomēr mācības bija krietni intensīvākas nekā četrgadīgajā programmā. Skolotājas iedrošināta, mācību laikā Elīna piedalījās profesionālās meistarības konkursā apģērba izgatavotāja profesijā. Latvijas konkursā viņa ieguva pirmo vietu un pērnajā rudenī devās uz Abū Dabī, lai pārstāvētu Latviju starptautiskā jauno profesionāļu konkursā “World Skills”.
Viedokļi
Elīna Purmale-Baumane, Valsts izglītības attīstības aģentūras Profesionālās izglītības programmu departamenta direktore: “Domāju, ka programma kopumā īstenota veiksmīgi un jauniešiem tā bijusi lieliska iespēja iegūt profesiju. Nākamajā ES fondu plānošanas periodā arī tiks domāts, kā uzlabot jauniešu nodarbinātību, taču šaubos, vai būs programma ar tik lieliem bonusiem jauniešiem. Diemžēl, tā kā jauniešu Latvijā palicis maz, ne vienmēr izdodas nokomplektēt audzēkņu grupas, jo sevišķi reģionos.
Kāpēc ne visi programmas absolventi strādā? Iemesli ir dažādi: daļa mācās vēl kaut ko vai studē, citiem piedzimst bērns, citi dodas uz ārzemēm. Savukārt darba vietu, kurā nav jāstrādā apgūtajā profesijā, jaunieši, iespējams, izvēlas tāpēc, ka iecerētā profesija tomēr izrādījusies par grūtu. Piemēram, ja pavāra darbs līdz šim redzēts tikai pavāru šovos, tas izskatās viegli un interesanti, taču ikdienā pavāra darbs izrādās daudz smagāks. Līdzīgi ir būvniecībā. Kopumā jāsecina, ka fiziski smagie darbi jauniešu vidū nav pieprasīti. Savukārt profesijā, ko apguvuši, strādā teju visi apmācītie kuģa pavāri un zobārstniecības asistenti.”
Ilze Brante, Ogres Valsts tehnikuma direktore: “Mūsu tehnikums visus šos gadus piedalījies “Jauniešu garantiju” programmā. Arī patlaban programmas ietvaros apmācām meža mašīnu operatorus un datorsistēmu speciālistus. Mums ir izdevies jauniešus apmācīt darba devēju pieprasītās profesijās, tāpēc visi atrod darbu. Viņi ir motivēti, apņēmīgi un pieauguši, jo “Jauniešu garantijas” ietvaros piedāvājam apgūt tikai tās profesijas, kas apgūstamas pēc vidusskolas pabeigšanas. Dalība programmā mūsu pedagogiem bija arī iespēja palielināt slodzi un vairāk nopelnīt, jo atalgojumu viņi saņēma ne tikai no valsts budžeta, bet arī no ESF piešķirtajiem līdzekļiem.”
Pilnu sarakstu ar profesijām, ko skolas piedāvā apgūt programmas ietvaros, kā arī papildu informāciju par “Jauniešu garantiju” var redzēt šeit:
www.viaa.gov.lv/jauniesugarantija.
