Nepaklausīga pusaudze apmeklē psihologu, taču neļauj sniegt vecākiem informāciju. Kā vecākiem rīkoties? 0
Mums ģimenē ir konflikts ar meitu pusaudzi, kura nerespektē vecāku domas. Vērsāmies bāriņtiesā, lai palīdz atrisināt šīs problēmas. Meita pēc tam gāja arī pie psihologa, taču bāriņtiesa atteicās mums izsniegt psihologa atzinumu, jo meita to it kā negribot. Bet, ja vecāki nevar saņemt informāciju par savu bērnu, šādām konsultācijām zūd jēga! Vai bāriņtiesa tā drīkst rīkoties? Ko darīt, lai psihologa atzinumu saņemtu? KRISTĪNE UN KĀRLIS
Ko paredz Latvijas likumi
Psihologa iegūtās un savā atzinumā izmantotās informācijas fiksēšana un izpaušana Fizisko personu datu aizsardzības likuma izpratnē ir saistīta ar personas datu apstrādi. Tāpēc šāda informācija ir izpaužama, ievērojot likumā noteiktās normas un tajā uzskaitītos gadījumus. Viens no šādiem gadījumiem ir tad, ja datu apstrāde nepieciešama, lai īstenotu kādas trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.
Civillikuma 177. pantā un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. pantā ir teikts, ka vecāki ir bērna dabiskie aizbildņi (likumiskie pārstāvji) un viņu pienākums ir aizstāvēt bērna tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, tāpēc vecākiem teorētiski jābūt tiesībām saņemt informāciju par savu bērnu. Taču Bāriņtiesu likuma 17. panta 6. punkts liedz bāriņtiesai izpaust informāciju, kas jebkādā veidā var kaitēt bērnam, piemēram, ja pastāv aizdomas, ka vecāki pēc iepazīšanās ar atzinumu var negatīvi vērsties pret savu atvasi. Arī atbilstīgi Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta piektajai daļai vecāku gribas izpausmēm attiecībā uz bērnu var noteikt ierobežojumus neatkarīgi no viņu uzskatiem un reliģiskās pārliecības, ja ir konstatēts, ka tās varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai. Turklāt jāņem vērā šā likuma 9. pants, kas paredz: bērnam ir tiesības uz privāto dzīvi (šādas tiesības izriet arī no Konvencijas par bērna tiesībām 16. panta un Latvijas Republikas Satversmes 96. panta).
Eiropas ekspertu atziņas
Savulaik Eiropas Komisijas neatkarīgu ekspertu darba grupa atzinumā “Bērnu personas datu aizsardzība” norādīja, ka bērna privātā dzīve jārespektē ikvienam, pat ja tas ir bērna likumiskais pārstāvis. Kaut gan bērnam savu tiesību īstenošanai nepieciešams likumiskais pārstāvis, tas nenozīmē, ka viņa pārstāvim ir absolūtas tiesības. Dažkārt datu aizsardzības tiesības var būt pārākas par vecāka vai cita likumiskā pārstāvja vēlmēm.
! Tiesības uz datu aizsardzību vispirms ir pašam bērnam, nevis viņa likumiskajam pārstāvim, kurš šīs tiesības īsteno.
Arī Bērnu tiesību komiteja ir atzinusi, ka atsevišķos gadījumos mediķiem un citiem profesionāļiem jārespektē pacienta, tostarp bērna, konfidencialitāte attiecībās ar vecākiem. Atzinumā turklāt norādīts, ka dažkārt bērna intereses un tiesības uz privāto dzīvi var nonākt pretrunā. Tomēr atbilstīgi bērna attīstības pakāpei jāuzklausa un jāņem vērā nepilngadīgā viedoklis. Ja bērns ir pietiekami attīstīts, viņa uzskati lēmuma pieņemšanā var būt noteicošie.
Tas, ka bērna viedoklis pēc iespējas jāņem vērā, ierakstīts arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. pantā (noteikts, ka bērna viedoklis atbilstīgi vecumam un briedumam jāņem vērā jautājumos, kas skar viņa intereses). To paredz arī Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gadā pieņemtās Konvencijas par bērnu tiesībām 12. pants (bērnam, kurš spēj formulēt savus uzskatus, jānodrošina tiesības brīvi paust uzskatus visos jautājumos, kas viņu skar).
Daži būtiski secinājumi
Šādos gadījumos ļoti rūpīgi jāizanalizē bērna brieduma pakāpe. Pusaudzis jau spēj izvērtēt situāciju un paļaujas uz to, ka psihologam sniegtā un atzinumā atspoguļotā informācija bez viņa piekrišanas netiks izpausta tālāk citām personām vai tiks izpausta ierobežotā apjomā.
Tātad informācija, ko bērns uzticējis citām personām un kas attiecas uz viņa privāto dzīvi, var tikt nodota vienam vai abiem vecākiem, ja tas nepieciešams viņu kā likumisko pārstāvju pienākumu pildīšanai un bērna interešu aizstāvībai, taču, lemjot par šādas informācijas izpaušanu, jāņem vērā arī nepilngadīgā viedoklis un viņa tiesības uz privāto dzīvi.
! Ja uzskatāt, ka bāriņtiesa tomēr nepamatoti atteicās jums izsniegt psihologa atzinumu, ar pieteikumu varat vērsties Administratīvajā rajona tiesā.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
