Nepaiet garām nelaimē nonākušajiem 0
Bez senioru palīdzības bezsaimnieku dzīvnieku liktenis Latvijā būtu krietni vien bēdīgāks, teic dzīvnieku patversmēs strādājošie. Bezsaimnieka kaķus patversmē necenšas paturēt, bet gan sterilizē un palaiž atpakaļ, lai tie dabā veiktu savu peļu un žurku ķērāja funkciju.
Par šiem dzīvniekiem visbiežāk rūpējas senioru vecuma cilvēki. Viņi tos piebaro, nes sterilizēt, dažkārt ņem pie sevis un dod tiem mājas, palīdz patversmēm ar mantām un kopumā aktīvi darbojas dzīvnieku labā.
Viena šāda seniore ir rīdziniece Vizma Rijniece. Viņa gan rūpējas par dzīvniekiem, gan aktīvi darbojas citās jomās. “Nauda ir domāta tam, lai varētu justies brīvi un palīdzēt citiem,” uzskata Vizmas kundze. “Tādēļ iespēju robežās cenšos atbalstīt savas mirušās māsas bērnus un ikdienā rūpējos, lai aptuveni piecpadsmit četrkājaino draugu – bez pajumtes palikušo kaķu – vēderiņi būtu piepildīti ar īpaši viņiem pašas gatavotu ēdienu, kam pievienota speciālā sausā barība vai konservi.”
Savu Džindžuku, tagad jau 11 gadus vecu ražena auguma runci, Vizmas kundze ieguva kā mazu kaķēnu, kas bija iekļuvis kāda cilvēka izliktā žurku slazdā un salauzis kājiņu. Daudzas reizes mērojot ceļu pie vetārsta, to izdevās sadziedēt. Īsti labi atsperties uz šīs kājas dzīvnieks gan nevar – tā ir mazliet līka.
Otru runci Minkucīti V. Rijniece paņēma arī ļoti slimu – kaķēns sēdējis pie barības trauciņa kā tāds mazs kamolītis, bet tā arī neko nav spējis ieēst. Ar vetārsta palīdzību pusgada laikā kaķīti izdziedināja. “Man ir gandarījums par to, ka esmu viņus izglābusi un ka viņiem tagad ir labi,” atzīst V. Rijniece.
Liepājas dzīvnieku patversmes vadītāja Anžela Dolmatova: “Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, kuri rūpējas par bezsaimnieka dzīvniekiem, ziņo mums par kaķiem, kurus nepieciešams sterilizēt, dažkārt tam atvēlot arī savu naudu. Nereti dzīvniekus, kas nonākuši nelaimē, viņi ņem pie sevis, citus piebaro. Protams, tas jādara atbilstoši saistošajiem noteikumiem, kas neļauj dzīvniekus barot koplietošanas telpās, citādi var rasties konfliktsituācijas ar kaimiņiem. Uzskatu, ka senioriem pašiem daudz ko dod palīdzēšana dzīvniekiem, viņi vairs nejūtas vientuļi un atstumti, bet atkal ir kādam vajadzīgi. Palīdz arī vīrieši seniori, bezsaimnieku kaķiem ceļot mājas, un ir gandarīti par paveikto.”
Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes “Ulubele” preses sekretāre Zanda Radziņa:
“Patversmē neuzņemam ielas kaķēnus, pirms tie nav vakcinēti. Pensionāri to saprot, par savu naudu viņi dzīvniekus vakcinē, un tad rindas kārtībā mēs šos kaķus uzņemam. Pensionāri nāk arī uz patversmi, lai paņemtu pie sevis kādu bez pajumtes palikušu dzīvnieku.
Daudzi vāc makulatūru, atdod segas un citas patversmei nepieciešamas lietas. Viņi to darītu vēl aktīvāk, ja mums būtu iespējams aizbraukt šīm mantām pakaļ. Tāpat viņi piebaro bezsaimnieku kaķus un nes tos sterilizēt. Gadījumos, kad patversmē saņemts kāds lielāks ziedojums, dzīvnieku barību piedāvājam arī pensionāriem, tā atbalstot darbu, ko viņi veic dzīvnieku labā.”
