Nepagarinās plūdu dēļ izsludināto ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā 0
Krīzes vadības padome (KVP) šodien nolēna nepagarināt plūdu dēļ izsludināto ārkārtas stāvokli lauksaimniecības jomā, kas patlaban noteikts līdz 30.novembrim.
Savukārt Zemkopības ministrijai (ZM) tika uzdots iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par valsts nozīmes meliorācijas sistēmas atjaunošanai un uzturēšanai nepieciešamo finansējumu, kā arī – turpināt sarunas ar apdrošināšanas sniedzējiem par apdrošināšanas sistēmas pilnveidi lauksaimniecībā.
Šodien ārkārtas KVP sēdē tika skatīti vairāki jautājumi saistībā ar rudens plūdu izraisītajām sekām visā Latvijas teritorijā.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), atklājot sēdi norādīja, ka tā tika sasaukta, jo regulāri tiek saņemti jautājumi un lūgumi saistībā ar ilgstošo rudens lietavu radītajiem postījumiem lauksaimniekiem.
Visā Latvijas teritorijā pēdējo mēnešu laikā ilgstošās lietavas ir radījušas jūtamas sekas lauksaimniekiem, tāpēc vairākas pašvaldības izteica lūgumu Ministru kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā to administratīvajās teritorijās. KVP sēdē klātesoši diskutējot vienojās, ka, saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu, rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas lauksaimniecībā novadu teritorijās ir atzīstamas kā valsts mēroga dabas katastrofa.
Augusta beigās Latgalē dažu dienu laikā lietavu rezultātā cieta ceļi, dzīvojamās mājas un lauksaimniecības sējumi. Tāpēc Ministru kabinets 29.augustā ar rīkojumu noteica, ka 29 novadu administratīvajās teritorijās līdz 30.novembrim ir izsludināta ārkārtējā situācija.
KVP sēdē klātesošie vienojās, ka netiks lūgts Ministru kabinetam izdarīt grozījumus 29.augusta rīkojumā par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu, jo saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu, rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas lauksaimniecībā novadu teritorijās pēc 30.novembra ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa.
Ņemot vērā šī gada rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas, KVP sēdē uzdots ZM turpināt dialogu ar Eiropas Komisiju par iespējām kompensēt reģionāla mēroga dabas katastrofas teritorijās cietušajiem lauksaimniekiem nodarītos zaudējumus.
Tāpat KVP padomes locekļi vienojās kopīgā aicinājumā Lauku atbalsta dienestam, Valsts ieņēmumu dienestam, kredītiestādēm un citām līguma attiecībās esošām personām, reģionāla mēroga dabas katastrofas teritorijās cietušajiem lauksaimniekiem, kas tieši saistītas ar minētajiem plūdiem un to radītajām sekām, nepiemērot soda sankcijas līgumsaistību neizpildīšanas gadījumā.
Attiecībā par augusta lietavu nodarītajiem zaudējumiem izbūvētajai robežas joslas daļai gar Latvijas – Krievijas robežas, KVP uzdeva Iekšlietu ministrijai līdz 2018.gada 1.aprīlim apkopot informāciju par radītajiem zaudējumiem valsts robežas infrastruktūrai un nepieciešamības gadījumā sagatavot rīkojuma par līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem.
Krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus. Krīzes vadības padomi vada Ministru prezidents.
Jau ziņots, ka valdība iepriekš akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Tāpat no šīs budžeta programmas piešķirti 98 300 eiro Lauku atbalsta dienestam (LAD) un 13 285 eiro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC) neparedzēto izdevumu segšanai, kas saistīti ar plūdos cietušo platību apsekošanu.
Ilgstošo lietavu un plūdu radītās situācijas dēļ lauksaimniecības jomā izsludināta ārkārtas situācija 29 novados – Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu, Krustpils, Salas un Aknīstes novados.
