Pelējums mājās un ēdienā: ko iesākt un kā tas var ietekmēt veselību 0
Sākumā pelējums uz telpu sienām un griestiem var šķist maznozīmīgs un nekaitīgs, taču, labvēlīgos apstākļos tam strauji plešoties plašumā, daudziem ar laiku rodas alerģiskas reakcijas un nopietnas veselības problēmas.
Ideāli apstākļi − mitrums un siltums
Pelējumu veido mikroskopiskas sēnes, kuru sporas lielākā vai mazākā daudzumā atrodas katrā telpā. Labvēlīgos apstākļos – mitrumā, tumsā un barības vielām bagātā vidē – tās savairojas, radot neglītus pelēkus plankumus uz sienām un priekšmetiem. Sīkbūtnes barojas ar dažādiem organiskiem savienojumiem, ko satur tapetes, mati, nagi, ādas daļiņas, putekļi, dažādi netīrumi, ēdiena izgarojumi.
Pelējumam labvēlīgi apstākļi rodas, ja telpā gaisa mitrums ir 60% un vairāk. Apkures sezonas laikā gaiss telpās lielākoties ir sauss un nepiemērots pelējuma sēnītēm, tomēr tās atrod sev tīkamas vairošanās vietas. Šīs sīkbūtnes ideāli jūtas, ja sienas iekšpusē ir siltas, bet ārpusē – aukstas. Vairāk piemērots ir siltums, bet tās ir izturīgas un veidojas arī aukstumā, ja vien ir mitrums un slikta ventilācija.
Pelējums mēdz veidoties mājās, kam izmantoti neatbilstīgi būvmateriāli, kas ir nepareizi vai nepietiekami siltinātas, tāpēc rodas tā sauktie aukstuma tilti, piemēram, logu malās, griestu stūros, uz norasojušām ūdens caurulēm, kur uzkrājas pelējuma sēnītēm tīkamais kondensāts.
No šķavām līdz vēzim
Pelējuma sēnes ir itin visur, tikai atšķirīgā skaitā, un kaitējumu tās nodara, sasniedzot noteiktu daudzumu. Cilvēkam vairāk vai mazāk nevēlami ir aptuveni trīssimt šo sīkbūtņu vielmaiņas produktu. Bieži vien daudzus gadus ar tiem izdodas veiksmīgi sadzīvot, taču, pēkšņi paaugstinoties to koncentrācijai, mēdz rasties problēmas. Turklāt pelējums pastāvīgi izaicina imūnsistēmu, liekot tai aktīvi darboties, tāpēc laika gaitā tā vairs nestrādā pietiekami efektīvi un mūs nepasargā.
Daļa pelējuma sēņu noteiktā koncentrācijā var nelabvēlīgi ietekmēt veselību, visbiežāk elpošanas ceļus. Sēņu sporas, nokļūstot plaušās, mēdz izraisīt alerģiskas reakcijas. Pelējuma sēnes izdala toksīnus, no kuriem daži rada sliktu pašsajūtu vai pat plaušu karsoni un hronisku obstruktīvu plaušu slimību, kad samazinās elpošanas orgānu laukums. To veicina ne tikai pelējums, bet arī putekļi, smēķēšana un citi iemesli.
Pēc katra pelējuma sēņu izraisīta plaušu karsoņa daļa alveolu iet bojā un tajās ieaug saistaudi. To ir ļoti grūti ārstēt, jo antibiotikas šīs sīkbūtnes tikpat kā neietekmē. Hormonus saturoši medikamenti glikortikoīdi mazina simptomus un iekaisumu, taču sāk darboties tikai pēc vairākām dienām, turklāt, lietojot ilgstoši, mēdz rasties nepatīkamas blaknes.
Paaugstināti jutīgi pret pelējumu ir cilvēki ar hroniskām slimībām un vāju imunitāti, bērni, it īpaši ar attīstības traucējumiem, un grūtnieces, kā arī tie, kuriem ir alerģiska astma un plaušu slimības.
Sēņu izraisītas infekcijas uz ādas nereti ir grūti pazīt, jo simptomi var būt ļoti dažādi. Tās veicina sīkas traumas vai dermatīts, kad ādai ir mazinājušās pretošanās spējas. Vairāk tām pakļauti tie, kuri spiesti bieži mazgāt rokas.
Dažas pelējuma sēnes un to izdalītie produkti, piemēram, aflatoksīns, ir kancerogēni. Ja plaušās ir bojājumi un alveolu vietā ieauguši saistaudi, rodas vēža attīstībai labvēlīga vide.
Pelējuma sēņu izraisītie mikotoksīni vairumā mēdz izraisīt galvassāpes, reiboni un pasliktināt koncentrēšanās spējas. Katrs toksīns vairāk bojā konkrētu orgānu, taču lielākajai daļai piemīt vispārēja toksiska iedarbība.
Ar pelējuma izraisītām arodslimībām visbiežāk sirgst lauksaimnieki, jo pelējuma attīstībai ir ideāli apstākļi graudos, sienā, fermās. Riska grupā ir celtnieki, it īpaši tie, kuri rekonstruē ēkas, un strādnieki, kas apkopj ventilācijas sistēmas. Bieži vien slimība uzliesmo īslaicīgi, tāpēc to uzskata par saaukstēšanos un aizmirst, taču pēc tam var rasties paliekoši veselības traucējumi, piemēram, nieru vai aknu mazspēja.
Nereti, rodoties alerģijai pret pelējumu, paaugstinās jutīgums arī pret ko citu vai reakcija sākas arvien ātrāk.
Cīņa kā ar vējdzirnavām
Ja ēka ir uzcelta nekvalitatīvi, neievērojot būvfizikas likumus, tajā veidojas aukstuma tiltiņi, kas rada tīkamus apstākļus pelējuma sēnēm, un šajā gadījumā ar tām jācīnās regulāri.
Izmantojot būvniecības preču veikalos nopērkamos fungicīdus saturošos līdzekļus, nedrīkst aizmirst par respiratoru un gumijas cimdiem. Stingri jāievēro lietošanas pamācība, cenšoties panākt, lai pelējums iespējami mazāk izplatītos gaisā.
Var izmantot arī citus pret pelējuma sēnēm jutīgus dezinfekcijas līdzekļus, piemēram, 70% etilspirtu, kas bez pēdām izgaisīs jau pāris stundu laikā, vai ūdeņraža pārskābi, vai citu līdzekli, bet mitrumu nožāvē ar karstā gaisa ģeneratoru vai kvarca lampu.
Diemžēl, nenovēršot pelējumam labvēlīgus apstākļus, tā apkarošanas pasākumiem nebūs ilgs rezultāts, jo gaisā saglabājušās sēņu sporas turpinās vairoties.
