Ebreju draudžu un kopienu padome turpinās prasīt īpašumu atgūšanu vai atlīdzību naudā 52
Ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam būs neliela laba vēsts, ko nodot ASV augstajām amatpersonām viņa darba vizītes laikā šonedēļ. Ne reizi vien ASV vēstniecība Latvijā, kā arī ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons ir mudinājuši Latvijas valdību sākt dialogu ar ebreju organizācijām par īpašumu restitūciju un ka saprātīgs risinājums būtu speciāla likuma pieņemšana.
Šoceturtdien Saeimas plenārsēdē pirmajam lasījumam tiks iesniegti pieci likumprojekti un viens likuma grozījums par ebreju īpašumu restitūciju. Kaut šim jautājumam punkts vēl nav pielikts, tomēr ir manāma konkrēta rīcība, kas nākusi no Ārlietu ministrijas puses, un par to ārlietu ministrs varēs pavēstīt, būdams ASV. Šie likumprojekti gan būtu jāraksta Tieslietu ministrijai, taču Nacionālā apvienība, kurai uzticēta ministrijas politiskā vadība, uzskata, ka īpašumu denacionalizācijas process valstī ir beidzies.
Likumprojektus iesniegšanai Saeimā ir parakstījuši “Vienotības” deputāti Ojārs Kalniņš, Atis Lejiņš, Solvita Āboltiņa, Lolita Čigāne, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāts Artis Rasmanis. Zem likumprojekta par Kandavas sinagogas atdošanu ebreju kopienai savu parakstu licis arī Nacionālās apvienības deputāts Rihards Kols, kurš ir arī “Vienotību” pārstāvošās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas parlamentārais sekretārs.
“Šo Ārlietu ministrijas sagatavoto projektu izskatīšanai esam paredzējuši divas sēdes, kur tiks uzaicināti juristi, kā arī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvji,” pastāstīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš.
Ebreju kopienai ir paredzēts atdot trīs ēkas Rīgā, no kurām divās kādreiz atradās ebreju izglītības iestādes, bet vienā – ebreju slimo kopšanas biedrība, kā arī bijušās sinagogas Jūrmalā un Kandavā. Pirms vairākiem gadiem Saeima pieņēma likumu par bijušās ebreju teātra un kluba ēkas Rīgā, Skolas ielā 6, atdošanu ebreju organizāciju padomei. Taču likumā toreiz tika iekļauts apgrūtinājums, kas uzlika par pienākumu šo īpašumu atdot atpakaļ valstij, ja ebreju draudzes un kopienas beidz pastāvēt. Ārlietu ministrija Saeimai ir iesniegusi likuma grozījumus, ar ko šis apgrūtinājums tiktu noņemts.
Taču ar Saeimā iesniegtajiem tiesību aktiem ebreju īpašumu lieta nebeigsies. Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs uzskata, ka jautājuma risināšana būs jāturpina, jo ebreju organizācijām pirmskara Latvijā piederēja gandrīz trīs simti īpašumu, un politiķiem būšot jāturpina lemt, vai tos atdot atpakaļ īpašumā vai arī samaksāt atlīdzību. Krupņikovs teica, ka Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome, kas ir ebrejus pārstāvošā centrālā organizācija, negrasās pieprasīt cilvēku izlikšanu no bijušajiem ebreju īpašumiem. Šādos gadījumos būšot nepieciešams vienoties ar Latvijas valsti par atlīdzību.
