Didzis Šēnbergs: Neostaļinisms Eiropas Parlamentā? 13
Zelta rudens sarunās ar ļaudīm guvu iespaidu, ka nospiež vēlēšanu nepilnība, kas ir sāpīga, kad svinam Tautas frontes gadskārtu. Bez lieka politkorektuma – pretīgi, ka Latviju Briselē pārstāvētu ļaudis, kas, aicinot talkā okupācijas karaspēku, mēģināja panākt neatkarīgās Latvijas Republikas nāvi. Ikvienam ir tiesības uz dzīvību, bet ne katram ir tiesības uz augstākajiem amatiem, kad ir nodevis valsti un atbalstījis bruņotu apvērsumu. Šobrīd no formālajām deviņām Latvijai Eiropas Parlamentā ir sešas vietas. Cik nākamgad?
Esošais likums pazemo prāvu daļu latviešu tautas. Uzsvēršu, nevēršos pret komunistiem. Itālijas prezidents Džordžo Napolitāno ir bijis izcils komunists, kaut pabijis arī fašistu jauniešu rindās. Brazīlijas kompartijas vadītāja krēsls neliedz skatīt Oskaru Nīmeijeru cilvēces izcilāko estētu vidū. Galējā sašutuma robežšķirtne nav pat par okupācijas boļševiku funkcionāriem, bet noziedzniekiem, kuru vaina pierādīta tiesā.
No Augstākās tiesas lēmuma Alfrēda Rubika krimināllietā: “Nolūkā panākt Latvijas neatkarības atjaunošanas procesa apturēšanu Rubiks, lai destabilizētu stāvokli valstī un vardarbīgi gāztu likumīgo valsts varu, izveidoja pret Latvijas Republiku naidīgi noskaņotu sabiedriski politisku organizāciju – Rīgas OMON un PSRS militārpersonu grupējumu. Īstenojot Rubika nodomu par valsts varas vardarbīgu gāšanu, naidīgo spēku grupējumā ietilpstošā Rīgas OMON vienība laikā no 1991. gada 14. līdz 20. janvārim minētā mērķa sasniegšanai izdarījusi bruņotus uzbrukumus Latvijas Republikai uzticamā spēka – Iekšlietu ministrijas – struktūrām un brīvprātīgiem neapbruņotiem likumiskās valsts varas aizstāvjiem.”
Kā mācīt par Eiropas Savienību skolās, ja mūs citu tautu priekšā pārstāv cilvēks, kas ir riebis Latvijas tautai kā neviens 20. gadsimta beigās un nav pat publiski to nožēlojis? Piedāvāju likumprojektu, kas ir īss un pareizs: papildināt Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 5. panta pirmo daļu šādā redakcijā: [nevar pieteikt par kandidātu personu, kas] bijusi sodīta par darbību, kas vērsta uz valsts varas gāšanu laika periodā pēc 1990. gada 4. maija neatkarīgi no tā, vai personai sodāmība ir dzēsta vai noņemta. Protams, tas neliegs kandidēt padomju veterānu klubam, kas lieki valkā sociālistu vārdu, neliegs dalību “sociāldemokrātiskajai” Kremļa filiālei, taču nodrošinātu pašcieņas minimumu.
Varat iedomāties, ka par Vācijas kanclera vietu 1949. gadā ar Adenaueru sacenstos Karls Dēnics vai Joahims fon Ribentrops? Mums gan kauns draud jau nākamgad. Labvēlīgas darbības gaisotni nedrīkst aptraipīt nodevēju piedalīšanās brīvas Latvijas vēlēšanās.
