Meistarstiķis 3
Tālivalža sirds pieder vidējo viduslaiku 7. – 12. gs. vikingu kultūrai. Suģestē arī tā laika latviešu rotas, to līnijas un proporcijas. Šobrīd Tālivaldis apvieno visu seno rotu burvību, veidojot laikmetīgu neopagānisma stilu, kas uzrunā mūsdienu cilvēku.
“Rotas ar etnogrāfisku motīvu nav burtiski jākopē. Katrai senajai kultūrai ir sava burvestība, ritms, proporcijas, sava odziņa. Ja to visu gaumīgi sintezē, darbā var sasniegt lielu pilnību. Aktuāli ir izmainīt izteiksmes līdzekļus, lai it kā senatnīgā rota izskatītos mūsdienīga,” spriež Tālivaldis, “arvien augstākas meistarības sasniegšanai nepietiek tikai ar ilgu un smagu darbu. Nepieciešams arī viegls, pētījošs un nemierīgs prāts, lai saskatītu jaunās tendences, nākotnes vīzijas un to, kādas radošās izpausmes iespējas ir pagātnes mantojumā. Nepieciešama bezgalīga pacietība, lai visu to ideju jukumu novestu līdzi rotai un, protams, mīlestība uz darbu. Tāpat kā laimīgā, mīlas pilnā laulībā dzimstot smuki bērni, arī rotkalim, kas savu darbu mīl, sanāks smuki darbi.”
Otrā elpa
“Kad 1998. gadā pirmo reizi atbraucu uz Latviju, uzreiz izjutu vietas enerģiju un sapratu, ka šī zeme ir manējā. Tad sākās 2008. gada krīze, kas smagi skāra Kanādu. Bizness apstājās, kredīti palika. Pašķīros ar sievu, ugunsgrēkā aizgāja bojā mīļotais suns. Paņēmu darbarīkus un braucu uz Rīgu,” tā Tālivaldis. Atgriezies Rīgā, mākslinieks sāka no baltas lapas, viens svešā valstī. Veidoja rotas, strādāja muzejā, mācīja angļu valodu. Atlika laika arī Mores amatieru teātrim un tulkotāja darbam.
“Tas, ka senču dzimtenē varu brīvi darīt to, kas pašam tīk, man sagādā gandarījumu. Ceļš uz meistarības virsotnēm ir dziļa personīga bijāšana radošās pilnības priekšā. Katru reizi, padarot darbu, redzu vēl kādu mazmazītiņu ķlūdiņu, kuru nākamreiz vēl varēs palabot un spert mikrosolīti tuvāk pilnībai,” tā Tālivaldis Severīns.
