Neopagānisma rotas. Rotkalis Tālivaldis Kivlenieks senču dzimtenē ieguvis otru elpu 3
“Glābjoties no drošas nāves, manam tēvam Antonam Kivleniekam ar ģimeni kara laikā nācās doties trimdā. Bēgļu nometnē Eslingenā (Vācija) sirmais meistars Bētiņš viņam iemācīja spert pirmos soļus juveliera arodā, jo ar savu aktiera, dziedātāja profesiju tēvam svešās zemēs būtu grūti nopelnīt iztiku. No Vācijas sekoja ceļš uz Kanādu. Es piedzimu Toronto, tā ir piektā lielākā pilsēta Ziemeļamerikā un viena no multikulturālākajām pilsētām pasaulē,” stāsta rotkalis, brenda “Kalupes rotas” īpašnieks Tālivaldis Severīns Kivlenieks vai vienkārši Tālis.
Spēks izglītībā
Tēvs, dzīvojot Toronto, sāka gatavot latviešu etnogrāfisko rotu kopijas un 1957. gadā atvēra rotkaļu veikaliņu “Kalupe”, kuru nosauca par godu dzimtajai vietai. Ziemeļamerikā ir liela latviešu diaspora, un etnogrāfiskā stila rotas bija pieprasītas. Rotkaļu darbnīcas noslēpumi piesaistīja arī mazo Tāli, kas vienkāršos darbiņos palīdzēja tēvam.
Apmēram vienlaikus ar bakalaura grāda iegūšanu zinātniskajā ģeogrāfijā Toronto universitātē tika pabeigti zīmēšanas un tēlniecības kursi Toronto Mākslas skolā, mārketinga kursi Raersona Politehniskajā institūtā un saņemts juveliera diploms Kanādas Juvelieru institūtā. Drīz Georga Brauna koledžā tika iegūts sertifikāts vaska grebšanā, metālliešanā un dārgakmeņu iestrādāšanā. 1989. gadā iegūts prestižais Amerikas Dārgakmeņu zinātnes institūta (Kalifornija, ASV) gemmologa diploms, kas apliecina to, ka speciālists ir akadēmiski apmācīts un kvalificēts, lai identificētu un novērtētu dabiskos un mākslīgos dārgakmeņus. Diploma esamību vizītkartē apliecina burti G. G. (Graduate Gemmogolist).
“Atceros, cik jocīga bija sajūta, kad klients tev saujā iebēra trīs mazus, ap centimetru lielus smaragdiņus, kuru kopējā vērtība ir pusmiljons Kanādas dolāru,” tā Tālis Severīns.
Rotkaļu salons “Kalupe”
Ģimenes uzņēmumu Tālivaldis pārņēma 1980. gadā, jo tēvs bija aizgājis mūžībā. “Kalupe” specializējās vēsturisko rotu dizainā un izgatavošanā no sudraba, zelta, misiņa, bronzas un platīna, tāpat ekskluzīvu rotu tirdzniecībā. Rotas tapa, arī izmantojot emaljēšanu un metāla formēšanu. Meistars pats bija eksperts kaula, raga un vaska grebšanā, arī dārgakmeņu iestrādāšanā. Veikaliņu vadot, lieti noderēja zināšanas mārketingā.
Treknajos 70. – 80. gados cilvēkiem bija nauda un viņi labprāt pirka visu. Rotas tirgoja veikaliņā, pārdeva tirdziņos un izsūtīja pa pasaules latviešu apvienībām, kur tām bija labs noiets.
Pēc 1991. gada trimdas organizācijas sāka rotas iepirkt no Latvijas meistariem. Nācās orientēties uz kanādiešu publiku un gatavot klasiskā stila rotas. Izveidojās kanādiešu klientu slānis, kas meistara darbu augstu vērtēja un uzticēja vērtīgus pasūtījumus – saderināšanās gredzenus, brošas un citas rotaslietas. 1992. gadā “Kalupes” veikala iekārtojumu “College Park” atzina par labāko, un žurnāls “Whats on Queen” vairākkārt Tāli atzina par labāko juvelieri. Mākslinieka darinātā sudraba broša ķeltu stilā ievietota Toronto “Tenda do Louro Jewellery Museum”. Reizēm bija jāgatavo rotu kopijas, piemēram, Čelsijas kara vēstures muzejam. Reizēm meistars gatavoja rotas filmām. Dažās filmās bija klasiskas, fantāzijas žanra filmās – futūristiskas rotas.
