Neo: ACTA formulējumi ir tik izplūduši, ka tur var “pabāzt jebko” 0
Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (“Anti-Counterfeiting Trade Agreement”, ACTA) formulējumi ir tik izplūduši, ka zem tiem varētu “pabāzt jebko”, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja datorzinātnieks Ilmārs Poikāns, kurš sabiedrībā pazīstams ar pseidonīmu Neo.
Līdzīgi kā informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmēji, arī Neo veltīja asu kritiku Latvijas amatpersonām, kas ACTA apspriešanā nav iesaistījuši sabiedrību.
Kā atgādināja Poikāns, ACTA pirmsākumi meklējami 2006.gadā, kad šo līgumu sāka izstrādāt ASV un Japāna. Tikai pateicoties tīmekļa medijam “WikiLeaks”, par šo dokumentu 2008.gadā uzzināja sabiedrība, līdz ar to var teikt, ka ACTA jau “saknē bija slepens”.
Neo uzsvēra, ka ACTA visvairāk varētu skart interneta pakalpojumu sniedzējus, jo tieši viņi gūst vislielāko labumu no lietotāju aktivitātēm internetā. Lai arī tiesību aktos var nebūt dots uzdevums veikt spiegošanu, var nostrādāt pašcenzūra un interneta pakalpojumu sniedzēji tomēr to var sākt darīt. Turklāt izspiegot lietotājus nebūtu nemaz tik grūti – pietiktu uzstādīt vai aktivizēt jau uzstādīto aparatūru pāris datu plūsmas punktos, lai redzētu visu Latvijas “trafiku”.
Kā akcentēja kiberaktīvists, neizpratni rada arī tas, kāpēc Latvijai vispār jāpievienojas ACTA, ja jau tiek teikts, ka Eiropas Savienībā darbojas stingrākas intelektuālā īpašuma aizsardzības normas, bet pasaulē šo jomu uzrauga Pasaules Tirdzniecības organizācija un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija.
ACTA izstrādājusi šaura valstu grupa, bet Latvija bez minstināšanās piekrīt visam, ko “lielie onkuļi” liek darīt, kamēr citas valstis realizē savu politiku un aizstāv savas intereses.
Neo atzina, ka ACTA izstrādāts ASV interesēs, jo šī valsts ir viena no lielākajām satura radītājām un viena no lielākajām patentu turētājām.
Poikāns prognozēja, ka Latvijas intereses ACTA īstenošanas laikā netiks ņemtas vērā. Paredzēts veidot ACTA komiteju, kas uzraudzīs šī dokumenta īstenošanu, un grūti iedomāties, kā Latvijas pārstāvis aizstāvēs mūsu intereses. “ASV pārstāvis paskatīsies ar niknāku aci un mūsējais pateiks: “Jā, jā, sapratu!”,” prognozēja Neo.
Tāpat neizpratni rada tas, ka ACTA iekļauti divi dažādi jautājumi – fiziskas preces un intelektuālais īpašums. Tas ir līdzīgi kā ar vienu likumu “apvienot dzīvniekus un zivis”, tēlaini salīdzināja datorzinātnieks.
Poikāns, vērtējot situāciju intelektuālā īpašuma jomā kopumā, pauda viedokli, ka Autortiesību likums kļūst arvien ekstrēmāks. Kā piemēru viņš minēja izdomātu situāciju, kad cilvēks iet pa ielu un dungo dziesmu. Kāds to dzird, tātad tā ir publiska uzstāšanās; dungotājs netrāpa notīs, tātad autora darbs tiek izkropļots. Šādā gadījumā var “piesiet drūmāko kriminālu”.
Kā pozitīvu piemēru Neo minēja pasaulslaveno brazīliešu rakstnieku Paulu Koelju, kurš interneta lietotājiem bez maksas piedāvā savas grāmatas, uzskatot, ka tas tikai palielina pārdošanas apjomus.
Vērtējot pašreizējās aktivitātes pasaulē autortiesību aizsardzībai, Neo tās saista ar lielo spēlētāju interesēm. Situācija pasaulē mainās un tagad autoriem ir pieeja patērētājiem pa tiešo, un tas nozīmē, ka ir apdraudētas lielo industrijas spēlētāju pozīcijas.
“Lielajiem slīd ārā kontrole,” sacīja Poikāns.
