Nenovērtētās skaistules jāņogas: pret iekaisumiem, gripu un vitamīnu deficītu 2
Autors: Aiva Kalve, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Jāņogas ķekarā ienākas pakāpeniski, tās nenobirst kā upenes, tāpēc var lasīt, kad ienākušās jau visas ogas. Taču visbiežāk tieši jāņogas tiek atstātas krūmā nenolasītas, jo gluži vienkārši to ir daudz un kaut kas jau jāatstāj arī putniem!
Bet velti, jo jāņogas ir bagātas ar B grupas vitamīniem, A, C, P vitamīnu un karotīnu. Tajās ir arī glikoze, fruktoze, organiskās skābes, kālijs, magnijs, nātrijs, miecvielas un pektīnvielas, dzelzs, kalcijs, fosfors, flavonoīdi. Tikai atšķirībā no citām jāņogas ir skābas, un tad nu daudziem tas ir attaisnojums, kāpēc negribas ēst svaigas ogas. Ko tad? Ogu sulā var iemarinēt gaļu cepšanai, sulu pievienot kādai mērcei. Bet desertiņos ogu skābums līdzsvaro garšu. Jāņogu ķekari ir ļoti dekoratīvi – tie būs kā akcents gan pamatēdienam, gan desertam.
PADOMI
• Sauja jāņogu pilnībā apmierina organisma diennakts vajadzību pēc C vitamīna. Jāņogas mazina spēku zudumu un nogurumu, aizdzen depresiju, uzlabo ēstgribu; tās ieteicams ēst pie palielinātas fiziskas un garīgas slodzes.
• Uz ziemu ieteicams sasaldēt vismaz 1 kg jāņogu un tās izmantot saaukstēšanās un gripas periodā.
• Jāņogu sula, atšķaidīta ar ūdeni, ne vien lieliski veldzē slāpes, kad ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, bet arī iedarbojas kā pretiekaisuma un temperatūru pazeminošs līdzeklis.
