Neatņemama ziemas sezonas sastāvdaļa – gripa. Kā ārstēties no slimības? 0
Šī slimība ir neatņemama ziemas sezonas sastāvdaļa, līdzīgi kā silti džemperīši vai mandarīnu aromāts. Katru gadu mūs brīdina par epidēmijas sākumu un aicina vakcinēties pret gripu, katru gadu internetā izvēršas karstas diskusijas par šo slimību un vakcinēšanos. Kas ir gripa? Kā darbojas gripas vakcīna? Kā ārstēties no slimības?
Sākas pēkšņi un lauž kaulus
Gripas vīruss nav vienīgais, kas skar elpceļus. Ir arī daudz citu respiratoro vīrusu, kas izpaužas ar līdzīgiem simptomiem: sāpēm kaklā, klepu, aizliktu degunu un augstu ķermeņa temperatūru. Bieži vien gripu jauc ar saaukstēšanos, tautā šos divus vārdus mēdz lietot kā sinonīmus.
Tomēr gripa un saausktēšanās ir divas pilnīgi dažādas slimības ar atšķirīgiem ierosinātājiem, izpausmēm un gaitu.
Kā atšķirt?
Saaukstēšanās parasti ir vieglāka par gripu un sākas pakāpeniski. Saaukstēšanās laikā dominē sim-ptomi, kas skar elpceļus: iesnas, klepus, sāpes kaklā, apgrūtināta elpošana. Var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra, tomēr tā vairāk raksturīga bērniem, īpaši pirmsskolas vecumā. Nedaudz paaugstināta temperatūra var būt arī pieaugušajiem.
Bet gripai raksturīgs pēkšņs slimības sākums. Dažreiz slimnieks pat var nosaukt precīzu laiku, kad sācis justies slims. Gripas gadījumā dominē tieši vispārējie simptomi: paaugstināta temperatūra un drebuļi, nespēks, galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos (sajūta, ka lauž kaulus). Šie simptomi slimniekam sagādā daudz vairāk diskmforta nekā sauss klepus, kakla sāpes vai aizlikts deguns. Temperatūra ceļas ļoti strauji līdz 37,8–40 °C 12 stundās no brīža, kad parādījušās pirmās slimības pazīmes. Nākamajās dienās temperatūra pazeminās par 0,5–1 °C.
Kā vīruss mainās
Ir zināmi četri gripas vīrusu tipi: A, B, C un D. Ar D tipu cilvēki neslimo, C tips ir maz izplatīts un izraisa tikai vieglas gripas formas. A un B ir dominējošie, kas cirkulē katru gadu. B tips izraisa sezonālas epidēmijas, bet A tips spēj izraisīt ne tikai epidēmijas, bet arī pandēmijas – situāciju, kad slimība izplatās vairākos kontinentos vai pat visā pasaulē. Lai saprastu, kā vīruss mijiedarbojas ar cilvēka organismu, sākumā ātri apskatīsim tā uzbūvi.
Gripas vīrusu veido primitīva olbaltumvielu kapsula, kuras iekšienē atrodas vīrusa ģenētiskā informācija. No ārpuses kapsulu apņem, vienkāršoti izsakoties, tauku burbulis, kuram uz virsmas atrodas vīrusa proteīni – hemaglutinīni un neiraminidāzes. Hemaglutinīni palīdz vīrusam piesaistīties šūnai, lai tas varētu tajā ievadīt savu ģenētisko materiālu un sākt vairoties. Kad vīruss savairojies un gatavs pamest šūnu, neiraminidāzes palīdz vīrusa kopijām izkļūt ārā no šūnas, lai inficētu nākamās. Imūnsistēma spēj pazīt vīrusu pēc šiem virsmas proteīniem.
Imūno šūnu izstrādātās antivielas specifiski nosedz vīrusa virsmas proteīnus, neļaujot tam piesaistīties šūnai un tādējādi neitralizējot to. Tā tas notiek, kad organisms sastopas ar jau zināmu vīrusu, pret kuru tas paspējis izstrādāt antivielas. Tomēr gripas vīruss nav tik vienkāršs ienaidnieks, kā mums gribētos. Tas ir nestabils un bieži pārvēršas (tajā notiek mutācijas). Mutāciju rezultātā mainās virsmas proteīni, tādēļ imūnā sistēma nespēj laikus atpazīt un neitralizēt vīrusu. Šā iemesla dēļ iepriekšējo gadu imunitāte nav efektīva, un ar gripu cilvēks var slimot katru gadu.
Iztikt bez vakcinēšanās?
Gadījumā ja vakcinēties nevar vai negribas, atliek nespecifiskās profilakses metodes. Lai mazinātu inficēšanās riskus, der atcerēties gripas izplatīšanās un inficēšanas ceļus.
Vīruss izplatās gaisa pilienu veidā: slimam cilvēkam klepojot, šķaudot vai runājot, tas nonāk gaisā, un ap slimnieku izveidojas aerosola mākonis.
Sīkākie pilieni lidinās gaisā vairākas stundas, bet lielākie paliek uz dažādām virsmām. Slimnieks var izplatīt vīrusu, arī pieskaroties dažādiem priekšmetiem un virsmām ar rokām, ko nav nomazgājis uzreiz pēc klepošanas, šķaudīšanas vai deguna izšņaukšanas.
Vīruss iekļūst organismā caur mutes, deguna un acu gļotādu. Cilvēks inficējas, ieelpojot gaisu, kas satur sīkus pilienus ar vīrusu, vai arī pieskaroties virsmām, uz kurām atrodas vīruss, un pēc tam aiztiekot savu degunu, muti vai acis. Ņemot vērā gripas izplatīšanās veidus, tu vari samazināt inficēšanās iespējas, mazinot saskarsmi ar slimiem cilvēkiem un rūpīgi ievērojot personīgo higiēnu.
Gripas epidēmijas laikā centies izvairīties no vietām, kur pulcējas daudz cilvēku (koncerti, pasākumi, sabiedriskais transports). Pēc publisku vietu apmeklēšanas rūpīgi nomazgā rokas ar ziepēm, neaizskar degunu, muti un acis, pirms neesi nomazgājis rokas. Mazgā rokas pirms ēdiena pagatavošanas vai pasniegšanas, pirms ēšanas, dzeršanas, kosmētikas uzlikšanas un jebkādām darbībām ar kontaktlēcām.
Neaizmirsti nomazgāt rokas arī pēc pieskaršanās naudai! Bieža telpu vēdināšana un gaisa mitrināšana samazina vīrusu koncentrāciju. Atturies no cieša kontakta ar slimu cilvēku, nenāc viņam klāt tuvāk par vienu metru!
Slimības gadījumā paliec mājās, neapmeklē darbu, skolu, universitāti vai citas sabiedriskās vietas. Darba devējiem būtu jāmudina darbiniekus slimības gadījumā palikt mājās. Slims darbinieks birojā ir finansiāli neizdevīgs, jo viņš ne tikai nespēj efektīvi pildīt savus darba pienākumus, bet arī aplipina kolēģus.
Zāles – pēc iespējas agrāk
Mūsdienās ir pieejami medikamenti, kas darbojas specifiski pret gripas vīrusu. Tos sauc par neiraminidāžu inhibitoriem, tie traucē vīrusa virsmas proteīnu – neiraminidāžu – darbību. Rezultātā vīruss iekļūst šūnā, savairojas, bet nespēj izkļūt ārā un paliek tajā ieslodzīts. Tad pieslēdzas imūnsistēma un likvidē inficēto šūnu kopā ar vīrusiem.
Svarīgi atcerēties, ka šos medikamentus jāsāk lietot pēc iespējas agrāk, uzreiz pēc pirmo gripas simptomu parādīšanās. Jo vēlāk sāk lietot medikamentus, jo mazāka ir to efektivitāte – vīruss jau būs paspējis savairoties un izplatīties.Pretgripas zāles var lietot ne tikai ārstēšanās, bet arī pēcekspozīcijas profilakses nolūkos, proti, gadījumos, kad apklepojis vai apšķaudījis ar gripu inficēts cilvēks.
Neraugoties uz to, nav ieteicams izmatot šos medikamentus kā alternatīvu profilakses veidu vakcīnas vietā, jo, pirmkārt, tie ir diezgan dārgi, otrkārt, vīruss spēj pielāgoties medikamentiem: pieaug risks, ka tam attīstīsies rezistence pret neiraminidāžu inhibirotiem.
Neiraminidāžu inhibitori saīsina slimošanas ilgumu, atvieglo slimības gaitu un samazina sarežģījumu attīstības risku. Tie īpaši ieteicami vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar hroniskām slimībām, bērniem, grūtniecēm, cilvēkiem, kas nevar vakcinēties veselības stāvokļa dēļ. Neatkarīgi no tā, vai tiek lietoti neiraminidāžu inhibitori, jācenšas atvieglot slimnieka stāvokli, mazinot slimības simptomus. Gripas gadījumā dominē organisma intoksikācijas pazīmes: galvassāpes, kaulu laušanas sajūta, sāpes acu ābolos, nespēks un vājums, tāpēc slimniekam ļoti svarīgi dzert daudz šķidruma, lai no organisma izskalotu toksiskās vielas.
Paaugstināta temperatūra ir normāla organisma aizsargrekcija infekcijas slimības laikā, tomēr gripas gadījumā tā bieži mēdz paaugstināties līdz 39–40 °C vai pat augstāk.
Šādā situācijā temperatūra jāmazina ar pretdrudža līdzekļiem (ar ibuprofēnu saturošām zālēm vai paracetamolu).
Ļoti svarīgi ļaut organismam cīnīties ar vīrusu, tāpēc slimības laikā daudz jāguļ un jāatpūšas. Slimības sākumā, īpaši augstas temperatūras laikā, var nebūt apetītes, un tas ir normāli. Jāsāk ēst tad, kad atgriežas ēstgriba, un jāēd tik, cik gribas. Galvenais kritērijs ārstēšanās un veseļošanās laikā ir slimnieka pašsajūta.
Vai esmu riska grupā?
Katram pašam jāpieņem lēmums, vakcinēties vai ne. Tomēr ir noteiktas ļaužu grupas, kam gripas vakcīna ļoti ieteicama. Tās ir tā sauktās riska grupas:
* cilvēki, kuriem gripa var noritēt smagi un pastāv augsta iespēja attīstīties nopietniem sarežģījumiem,tie ir cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem. Šajā vecuma grupā novērojama vislielākā mirstība gripas epidēmiju laikā. Tas saistīts ar to, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem bieži vien ir vairākas hroniskas slimības, kas gripas infekcijas laikā saasinās. Vecāki cilvēki arī vairāk pakļauti dažādu vitamīnu un minerālvielu deficītam, kas kopā ar hroniskajām slimībām negatīvi ietekmē viņu imūnsistēmas spēju pretoties infekcijām;
* bērni, kas jaunāki par 5 gadiem;
* grūtnieces un sievietes, kuras plāno grūtniecību, kas daļēji noritēs gripas sezonas laikā;
* pacienti ar hroniskām plaušu, sirds-asinsvadu, vielmaiņas, aknu, nieru vai hematoloģiskām slimībām;
* ļaudis ar novājinātu imūnsistēmu, to skaitā pēc orgānu transplantācijas un tie, kas lieto imūnsupresīvus medikamentus (zāles, kas nomāc imūnsistēmas darbību);
* cilvēki ar lieko svaru, kam ĶMI ≥ 40 kg/m2;
* tie, kuriem paredzēta operācija vai ārstēšanās stacionāros gripas sezonas laikā;
* medicīnas personāls un sociālie darbinieki;
* ieteicams vakcinēties arī tiem, kas dzīvo kopā ar šīm minētajām riska grupām.
Kā sevi pasargāt?
Ir dažādi veidi, kā pasargāt sevi no gripas, un viens no tiem ir vakcinācija.
Pastāv divu veidu gripas vakcīnas: potes un nazālā spreja formā. Izsmidzināmā vakcīna ir mazāk izplatīta, jo satur dzīvu, novājinātu vīrusu, tādēļ neder noteiktām cilvēku grupām. Savukārt gripas vakcīna ir nedzīva, inaktivēta, kas satur tikai vīrusa daļiņas – virsmas proteīnus. Kad šie proteīni tiek ievadīti organismā, tiek simulēta vīrusa iekļūšana organismā, taču ar tādu atšķirību, ka paši par sevi šie proteīni nespēj izraisīt slimību. Tie stimulē antivielu vidošanos un sagatavo imūnsistēmu, lai īstās infekcijas gadījumā tā varētu reaģēt ātri un efektīvi.
Pretgripas vakcīna nesatur dzīvu vīrusu, tāpēc nespēj izraisīt slimību. Vīrusu slimība attīstās tikai tad, kad šūnā iekļūst īsta vīrusa ģenētiskais materiāls, bet vakcīna nesatur ģenētisko materiālu, tikai vīrusa virsmas proteīnus, līdz ar to nevar kalpot par infekcijas avotu.
Mēdz gadīties, ka cilvēks tomēr saslimst drīz pēc vakcinēšanās. Tam var būt vairāki skaidrojumi.
1. Paaugstināta ķermeņa temperatūra un slikta pašsajūta drīz pēc vakcinācijas var būt organisma pretreakcija. Dūriena vietā iespējamas lokālas sāpes, apsārtums un pietūkums, kas ilgst dažas dienas. Tas ir normāli – organisms reaģē uz svešas vielas ievadi, un šī reakcija ir pārejoša.
2. Tā ir saaukstēšanās vai kāda cita akūta elpceļu vīrusinfekcija. Parasti pirms vakcinācijas ārsts pajautā, vai patlaban neesi slims, un vakcinē tikai tad, ja jūties vesels. Tomēr var gadīties, ka esi inficējies pirms vakcinēšanās, atnāc sapotēties slimības inkubācijas laikā, kad vēl jūties labi, bet pēc dažām dienām parādās pirmie slimības simptomi.
Atceries, ka gripas vakcīna nepasargā no saaukstēšanās vai citām respiratorām vīrusinfekcijām, jo gripai ir pavisam cits ierosinātājs.
3. Tā var būt gripa, īpaši, ja imunizācija veikta gripas epidēmijas laikā. Vakcīna nesāk darboties uzreiz pēc injekcijas, tās efekts parādās pēc 10–14 dienām, jo nepieciešams laiks, lai izveidotos antivielas, kas nodrošinās imunitāti. Šā iemesla dēļ labāk vakcinēties pirms gripas epidēmijas sākuma.
4. Tas var būt gripas vīruss, kas nebija iekļauts vakcīnā. Parasti ir pieejamas trīs- un četrvalentās vakcīnas, proti, vakcīna satur trīs vai četrus dažādus gripas vīrusus, kas, pēc Pasaules Veselības organizācijas prognozēm, visplašāk cirkulēs jaunajā gripas sezonā. Bet dabā pastāv vairāk nekā četri dažādi gripas vīrusi.
Ņemot vērā, ka vīruss var mutēt arī epidēmijas laikā, var gadīties, ka esi inficējies ar vīrusu, pret kuru neesi vakcinēts. Tomēr šādos gadījumos slimības gaita būs vieglāka, nekā tā būtu bijusi nevakcinētam cilvēkam: tad parasti slimo īsāku laiku, un risks, ka attīstīsies nopietnas, dzīvībai bīstamas komplikācijas, ir krietni mazāks.
