Nenosūtīta īsziņa Austrālijas tiesā pieņemta kā miruša vīrieša pēdējā griba 0
Tiesa Austrālijā ir pieņēmusi nenosūtītu, melnrakstā atstātu īsziņu mobilajā tālrunī kā vīrieša oficiālu pēdējo gribu un testamentu, vēsta plašsaziņas līdzekļi.
55 gadus vecais vīrietis sastādīja savam brālim adresētu īsziņu, kurā viņš nodod “visu, kas viņam pieder” savam brālim un brāļadēlam.
Īszsiņa tika atrasta viņa telefona melnrakstu mapē pēc tam, kad viņš pagājušajā gadā izdarīja pašnāvību.
Brisbenas Augstākā tiesa pieņēmu lēmumu: šīs īsziņas teksts norādot uz to, ka vīrietis vēlējās, lai tā tiktu izpildīta kā viņa pēdējā griba.
Īsziņā vīrietis sniedza detalizētu informāciju, kā piekļūt viņa bankas kontiem un kurā vietā mājā viņš ir paslēpis naudu.
“Apglabājiet manus pelnus dārzā aiz mājas,” viņš rakstīja. “Nedaudz naudas ir aiz televizora un nedaudz bankā.”
Vīrieša sieva pieteicās pārvaldīt viņa īpašumus un argumentēja, ka teksts īsziņā nav derīgs kā testaments, jo tas nekad netika nosūtīts.
Parasti, lai testaments būtu derīgs Kvīnslendā, tam ir jābūt nodrukātam un divu aculiecinieku parakstītam.
Tomēr tiesnese Džastina Sūzena Brauna teica, ka īsziņas teksts, kurš beidzās ar vārdiem “mana griba”, norāda, ka vīrietis vēlējies, lai tas tiktu uzskatīts par viņa testamentu.
“Atsauce uz viņa māju un vecuma pensiju, kā arī viņa norādījumu, ka saņēmējam ir jāpaņem viņa personīgās mantas, norāda, ka viņš apzinājās savu īpašumu raksturu un mērogu, kas bija relatīvi mazs,” viņa teica.
Viņa teica, ka “neformālā īsziņas forma” nenozīmē, ka tā neraksturo vīrieša pēdējos nolūkus, it īpaši tāpēc ka “tā tika radīt tajā vai ap to laiku, kad aizgājušais pārdomāja nāvi, līdz pat tādai detaļai, kurā viņš norādīja, kur viņš vēlas, lai tiktu apglabāti viņa pelni.”
Testamentu derīgums
2006. gadā Kvīnslendas likums tika mainīts, lai ļautu mazāk formāliem testamentu veidiem tikt uzskatīties par pēdējo gribu.
Vēl viens neierasts un pieņemts testaments Kvīnslendā iekļauj DVD disku, uz kura ar marķieri tika uzrakstīts “mana griba”, 2013. gadā.
