Nenoskalo tabletes podā – tas apdraud vidi! 0
Kad aptaujāju draugus, radus un paziņas, gandrīz visi zināja, kas jādara ar nevajadzīgajām zālēm, kurām beidzies derīguma termiņš – jānes uz aptieku, kur atrodami speciālie konteineri. Pozitīvi! – nodomāju, taču valstiskā mērogā aina nav tik iepriecinoša – vairāk kā sešdesmit procenti Latvijas iedzīvotāju zāles izmet atkritumos vai noskalo kanalizācijā. Nevīžība vai neziņa? Viens vai otrs, taču radām draudus gan videi, gan sev.
Motivācijas un informētības trūkums
2014. gadā biedrība “Veselības projekti Latvijai” veica pētījumu “Neizlietotu zāļu utilizācija: Latvijas iedzīvotāju informētība un rīcība”, kurā tika noskaidrots, ka vairāk nekā puse jeb 62% lietotāju nederīgās vai vecās zāles izsviež kopā ar sadzīves atkritumiem, un lielākā daļa uzskata, ka tā ir pareiza rīcība. Kādēļ tāda neziņa? Biedrības pētniece Ieva Salmane-Kuļikovska uzsver, ka galvenais iemesls ir informācijas trūkums – 60% aptaujāto atzīst, ka nav informēti par to, kā pareizi atbrīvoties no medikamentiem. Otrs galvenais iemesls ir motivācijas trūkums – nedomā par sekām, uzskata, ka tas nerada draudus videi. Kā vienu no piemēriem, kas notiek, ja nevērīgi izturas pret medikamentu utilizāciju, Ieva min pētījuma laikā uzzināto: “Izmetot zāles kanalizācijā vai atkritumos, to aktīvās vielas nonāk augsnē un ūdenī, un tas rada nopietnus draudus apkārtējai videi, arī dažādām dzīvnieku sugām šķietami tālu no mums. Piemēram, 2004. gadā tika ziņots par diklofenaka ietekmi uz grifu mirstību, kā dēļ būtiski samazinājās šo putnu populācija Indijā un Pakistānā.” Nepareizi atbrīvojoties no medikamentiem, mēs radām bumeranga efektu – tie atgriežas pie mums caur dzeramo ūdeni, tāpat caur jūras, upju un ezeru ūdeņiem. Latvijas ūdeņos ir konstatētas vairāk nekā simts dažādas zāļu vielas.
Igaunijā – interese valstiskā līmenī
Kaimiņvalsts Igaunijas Vides ministrijas Jūras vides nodaļas vadītājs Renē Reiners atzīst, ka situācija ir gaužām bēdīga un atsaucas uz Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas HELCOM izpēti, kas pierādīja, ka attīrīšanas iekārtas nespēj izfiltrēt pilnīgi visas ķīmiskās vielas un ka Baltijas jūrā ik gadu nokļūst līdz 2200 tonnām medikamentu atlieku. Baltijas jūras krastos dzīvo aptuveni 20 miljoni cilvēku. Ar urīnu no organisma tiek izvadīti no 30 līdz pat 90% medikamentu atliekvielu, līdz ar to šo vielu koncentrācija ūdenī ir bīstami liela. Jūras ūdenī zāles nonāk arī tad, ja tās tiek noskalotas kanalizācijā. Kā vēsta pētījums, medikamentu nonākšana vidē kaitējumu rada ne tikai dzīvniekiem, bet arī pašiem zāļu patērētājiem – pasaulē ir konstatēti gadījumi, kad vīrieši kļūst neauglīgi, pastāvīgi dzerot ūdeni, kura sastāvā ir nonākušas pretapaugļošanās tablešu vielas. Attīrīšanas iekārtas lielākoties nav gana efektīvas, tāpēc dažas valstis, piemēram, Šveice un Vācija, izmanto aktīvās ogles metodi. Par šo metodi domā arī Igaunijā. Tiesa gan, šāda metode ir dārga, un cena par ūdens patēriņu pieaugs.
Kas notiek Latvijā? Vienīgo iniciatīvu izrāda dažādas biedrības, kuras ik pa laikam veido izglītojošas kampaņas, un no Latvijas aptiekām, kurās ir izvietoti speciālie konteineri medikamentu utilizācijai, kā arī ir iespēja tos nodot farmaceitam. Zāļu valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Dita Okmane min variantus, kā pareizi atbrīvoties no nevajadzīgajiem medikamentiem: “No iedzīvotājiem nederīgos medikamentus pieņem galvenokārt tā dēvētās lielo tīklu aptiekas, taču – ne visas. Farmaceitam ir jāinformē aptiekas apmeklētāji par drošu veidu, kā no nederīgiem medikamentiem atbrīvoties, ja apmeklētājs par to interesējas.” Okmane īpaši uzsver to, “ka pašlaik farmaceitiskās darbības jomu regulējošajos normatīvajos aktos nederīgu zāļu pieņemšana no iedzīvotājiem un iznīcināšana nav obligāts aptieku pienākums”. Nav obligāta arī prasība iedzīvotājiem medikamentus atdot atpakaļ aptiekā un aptiekai obligāti tos pieņemt. Viss atkarīgs no zāļu lietotāja informētības un apzinīguma.
Ar maziem soļiem ir par maz
2014. gadā Latvijas Farmaceitu biedrība ieguva finansējumu, lai rīkotu kampaņu “Nodod nederīgās zāles aptiekās!”. Kampaņa tika radīta ar mērķi izglītot un informēt cilvēkus, kā pareizi atbrīvoties no nevajadzīgajām zālēm. To finansiāli atbalstīja Latvijas Vides aizsardzības fonds. Fonda direktors Jānis Rudzītis uzskata, ka kampaņas rezultāti vērtējami pozitīvi: “Kampaņā iesaistījās ap 600 aptieku, izvietojām gan plakātus, gan izplatījām informatīvos materiālus un maisiņus neizlietoto zāļu nodošanai aptiekās. Tomēr joprojām iedzīvotāju skaits, kuri apzinās problēmu un ir informēti par pareizo rīcību, ir neliels. Skaidrs, ka viens atsevišķs projekts ilgtermiņā situāciju nerisinās. Tam nepieciešama visu nozares galveno dalībnieku ieinteresētība un motivācija problēmu mazināt. Šobrīd no tā esam tālu.”
Vienaldzība no atbildīgajiem
Vai Latvijā ir gatavība risināt šo problēmu ilgtermiņā? Vai konteineri, kuri izvietoti pēc pašu aptieku brīvas gribas, ir vienīgais risinājums? Un vai tas vispār kaut ko dod? Saskaņā ar biedrības “Veselības projekti Latvijai” pētījumu tikai 10% Latvijas iedzīvotāju nevajadzīgās zāles nodod aptiekā vai paši izmet tam piemērotajos konteineros. Speciālos konteinerus var atrast Latvijas lielāko aptieku tīklos, piemēram, “Benu”, “Euroaptieka”, “A Aptieka”, Latvijas Aptieka”, taču, domājot par nākotni, konteinerus ieviesušas arī dažas mazās aptiekas, piemēram, “Zilupes aptieka”. Par to ekspluatāciju maksā pašas aptiekas.
Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam normatīvo aktu, kas skar bīstamo atkritumu utilizāciju, izstrāde un ieviešana ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) kompetence. Kā atbildīgie plāno risināt bēdīgo situāciju? VARAM sabiedrisko attiecību speciāliste Anda Zaļepska diemžēl atzīst, ka pagaidām nekādi papildu pasākumi netiek plānoti: nederīgo vai neizlietoto medikamentu iznīcināšanas kārtību reglamentē Atkritumu apsaimniekošanas likums un Ministru kabineta noteikumi. Nederīgās zāles būtu jāuzskata par sadzīvē radītajiem bīstamajiem atkritumiem un jānodrošina pēc iespējas efektīvāka, videi un cilvēku veselībai droša atkritumu apsaimniekošana. Tas, vai aptieka pieņem zāles vai medikamentus, kam beidzies derīguma termiņš, ir aptiekas īpašnieka brīvprātīga izvēle. Ar aptiekām Latvijā, kuras piedāvā pieņemt zāles vai izmest tās konteineros, sadarbojas atkritumu apsaimniekošanas firma “BAO”, nodrošinot veco medikamentu iznīcināšanas kārtību. Savāktie nederīgie medikamenti tiek nodoti bīstamo atkritumu apsaimniekotājiem un atbilstoši pārstrādāti kopā ar citiem bīstamajiem atkritumiem – zāles sadedzinās.
Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) projektu koordinatore Jeļena Žuravļova teic, ka biedrības nākotnes plānos ietilpst aktīvāka cilvēku izglītošana, lai daudz vairāk iedzīvotāju uzzina par šo problēmu. To īstenos ar līdzīgu kampaņu izveidi, lai piesaistītu jaunas aptiekas un vairāk cilvēkiem būtu pieejama informācija par pareizu zāļu utilizāciju.
Latvijas vides aizsardzības fonds katru gadu piedāvā iespējas startēt projektu konkursā, lai saņemtu finansējumu rīkot sabiedrības izglītošanas aktivitātes par atbildīgu dzīvesveidu. 2014. gadā fonds LFB projekta realizācijai piešķīra 5304 EUR.
Uzziņa
• Medikamentus nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem vai noskalot kanalizācijā.
• Nepareiza medikamentu utilizācija kaitē dzīvniekiem, kuri tos var atrast atkritumos, kā arī piesārņo ūdeni, kā rezultātā cieš zivis, vardes un citi ūdenī dzīvojošie abinieki.
• Zāļu vielām nonākot ūdenī, tiek nodarīts kaitējums arī cilvēka organismam.
• Nevajadzīgie medikamenti jānes uz aptieku, kur atrodami speciālie konteineri.
• Jāizrāda iniciatīva un jākonsultējas ar farmaceitu par pareizu zāļu uzglabāšanu un utilizāciju. Vismaz pagaidām valstiskā līmenī nav noteiktas darbības, kas jāveic, lai uzlabotu situāciju.
• Aptiekas, kurās iespējams nodot medikamentus, atrodamas Latvijas Farmaceitu biedrības mājaslapā – “www.farmaceitubiedriba.lv”. Tāpat informācija par nederīgo medikamentu nodošanu atrodama vietnē “www.atkritumi.lv”.
Farmaceita viedoklis
Ērika Mengote: Homeopātiskajām zālēm, piemēram, ārīgi lietojamiem spirta šķīdumiem, var lietot arī pusgadu pēc derīguma termiņa beigām, taču noteikumi paredz, ka pat tās ir jāutilizē uzreiz pēc noteiktā datuma. Taču visi pārējie medikamenti gan jānes nodot uz aptieku uzreiz pēc derīguma termiņa beigām – lietot vecus medikamentus var būt veselībai bīstami.
