Egils Līcītis: Cīņa pret klimatiskajām pārmaiņām būs ilgstoša epopeja, kas, dabīgi, arī maksās 6
Ar baltiem sniegputeņiem atnācis gada pirmais ziemas mēnesis decembris, bet kūpoši ziņu virsraksti turpina baidīt mierīgos iedzīvotājus – ka globālā klimata sasilšanas krīze tuvina zemeslodi iznīcībai.
Par to, vērojot kūstošos Alpu ledājus, brīdina Šveices govju gani, tā stāsta indiāņi izzūdošos Amazones lietus mežos, līdzīgi zin teikt silto jūru ūdenslīdēji, redzot plašu koraļļu rifu izmiršanu, arī norvēģu polārpētnieki saskaras ar mūžīgā sasaluma joslas mazināšanos, un tūkstošiem dabas pētnieku ir pārliecināti, ka augšminētās negatīvās parādības radīs siltumnīcas efektu, pārvērtīs atsevišķus apgabalus uz zaļojošās planētas par neapdzīvojamiem, līdz kamēr viss dzīvais pārtuksnešosies, cilvēce ies bojā.
Satrauktie zinātnieki uzmet aci termometram, vai globālās uzkaršanas anomālija pārsniedz divus vai jau trīs grādus pēc Celsija, aicina valdības nevilcinoties rīkoties, Eiroparlamentā deputāti strīdas, vai balsot par ārkārtēju vai neatliekamu pasākumu veikšanu klimatisko problēmu risinājumā, un tikai daži pustraki, fosilā ogļūdeņražu kurināmā nozares uzpirkti eksperti saglabā vēsu mieru, aicinot netrakot. Sak, homo sapiens nespēj būtiski ietekmēt laika apstākļus, klimats mainās cikliski, pakāpeniski atdziestot, pakāpeniski “uzvāroties”.
Teiksim, pūniešu karos 3. gadusimtenī pirms mūsu ēras karavadonis Hanibals, atrazdamies tagadējās dienvidu Itālijas teritorijā, tomēr veda karapulkus uz ziemas nometni. Līdz ar to var spriest, ka senatnē laiks bija aukstāks, vēlāk palika siltāk, tad atkal vēsāk. Taču šiem apmātiem, ar aklību sistiem, naftinieku naudas varā esošiem pētniekiem reti kurais vairs tic.
Miljoni planētas Zeme apdzīvotāju ir patiesi norūpējušies par nākotni un sagatavojas “normālo” zinātņu vīru modelētajiem scenārijiem, sākot ar ļaunāko, kas paredz pastardienu ar bojāiešanu, un beidzot ar ieturētāko, kas prognozē attīstīto valstu sabiedrībām dzīves kvalitātes ievērojamu pasliktināšanos.
Katrs savā vietā mēģina ko darīt planētas zaļināšanas un dzesēšanas labā. Domājam, kā Latviju apņemt ar sargājošu saules jostu, lai mazinātu klimata ambrāžas nodarīto postu. Vadoties no ekspertu ieteikumiem, latvieši pārtrauc gaļas un piena produktu lietošanu uzturā, jo ganāmo liellopu bari rada gigantisku daudzumu metāna gāzītes un šie izmeši skādē atmosfērai.
Kuriem nepietiek rakstura stingrības kļūt par vegāniem, iztiek ar ēšanas tradīciju maiņu, lietojot uzturā mazāk treknu, sāļu un saldu. Izvēlas trusīti cūkgaļas vietā, desu uzgriežamo porciju aizvieto viegla cāļa krūtiņas uzkoda. Savukārt, taupot vaterklozeta ūdeni, daudzi līdztautieši iet nokārtoties mežiņā vai parkos.
Tuvojoties Ziemassvētkiem, svinētāji plāno nomāt zaļojošu tanenbaumu podā, lai svaigi cirstā eglītes koka mūžs pēc svētkiem nebeigtos pie miskastēm. Ekoloģiski tīra dzīvesveida piekritēji mazgā veļu un drēbju vienīgo kārtu ar pelniem pēc senču metodēm, mācās pareizi vākt un šķirot atkritumus.
Radikālākie dzīvnieku draugi ar žiletēm medī pavecas dāmas dabīgās ādās, sagriežot nercu un ūdelīšu kažokus bez žēlastības. Pavisam ekstrēmi izskan priekšlikumi nedzemdēt pēctečus, lai nevairotu liekas ēdelīgas mutes uz jau tā populācijas pārapdzīvotās Zemes.
Cīņa pret klimatiskajām pārmaiņām būs ilgstoša epopeja, kas ievilksies garumā un, dabīgi, arī maksās. Ievērtējiet – VARAM simpātiskā blondīne, valsts sekretāra vietniece Ozolas kundze nosaukusi sešus līdz 2030. gadam ieguldāmus miljardus par budžeta pamatsummu, lai glābtu Latvijas pļavas, laukus un apmežotās platības no pārtuksnešošanās.
Būs jāattīsta jaunas, pasaulei vēl nezināmas tehnoloģijas, lielus līdzekļus prasīs tālāki pētījumi ar komplicētiem zinātniskiem izskaidrojumiem, klimatologi tiks uz zaļa zara, un laika ziņu prognozista Toma Briča popularitāte kāps debesīs.
Mums jāatrod zaļai kustībai cienīgi līderi, bārdaiņi džemperos, kuri, kā Snips ar Īvānu nevarēja stāvēt klusu, uzzinot par apdraudējumiem mūsu likteņupei, arī tagad nedrīkstēs palikt malā.
