Nenorunāta tikšanās – ar nākotni? 0
“Nenorunātās tikšanās” – padomju laikus piedzīvojušajiem šis nosaukums visvairāk saistās ar krievu rakstnieku, zinātniskās fantastikas pionieru Arkādija un Borisa Strugacku Rīgā 1987. gadā izdoto stāstu krājumu (“Неназначенные встречи”, 1980).
Zinātniskā fantastika nav gluži mans iecienītākais žanrs, tomēr apbrīnoju tā labāko pārstāvju drosmi un spēju iztēloties alternatīvus nākotnes scenārijus, kļūstot gluži kā pareģiem, kas iedvesmojas no savā laikā samilzušiem problēmmezgliem.
Abi būtiskie aspekti – vēsturiskā izpēte un nākotnes scenāriji – ir pamatā vērienīgajai Latvijas Laikmetīgās mākslas centra organizētajai starptautiskajai izstādei “Nenorunātās tikšanās”, kas no 13. decembra līdz 23. februārim apskatāma izstāžu zālē “Arsenāls”.
Kuratores, mākslas zinātnieces Solvita Krese, Inga Lāce, Andra Silapētere, to veidojot, fokusējušās uz zinātniskās fantastikas iespaidu Latvijas kultūrtelpā 20. gs. otrajā pusē, kas guvis spilgtu atainojumu mūsdienu mākslinieku darbos.
Izstādes organizatori atgādina, ka padomju laikā zinātniskā fantastika bija ideoloģijas atbalstīts žanrs, kas manifestēja progresa un zinātnes attīstības virzītas utopijas, sasaucoties ar komunisma paradigmu un idejām. Tomēr arī šeit tika ievērota stingra cenzūra, neļaujot izvirzīties viedokļiem, kas izjautā varas sistēmu un tās mehānismus.
Intriģējošs piemērs, kas atainojas izstādē, ir no 1975. līdz 1982. gadam Rīgā Zinību namā sarīkotās četras grafikas izstādes “Zinātne un zinātniskā fantastika”, kurās mākslinieki savos darbos vizualizēja gan kosmosa apgūšanas, gan zinātnes un tehnoloģiju revolūcijas, gan ekoloģisko draudu un citas nākotnes interpretācijas.
Kristaps Epners, viens no izstādes dalībniekiem, uzsver, ka viņa darba nosaukums “Utopia Now Here” ietver divas pretējas norādes – utopijas neesamību un labklājības vietas nepastarpinātu klātbūtni. Viņa darbu iedvesmojis aviosabiedrības “Air Canada” pilota Gunta Taņņa izlolots, bet nerealizēts sapnis par nākotnes pilsētu Kanādas “nekurienē”: “Tannis izstrādāja grandiozu arhitektonisku struktūru modeļus daudzu gadu garumā iedvesmojot un pulcējot ap sevi dažādus arhitektus, inženierus, māksliniekus un aktīvistus. Savu kulmināciju Utopijas projekts sasniedza ar piedāvājumu izveidot visu pasaules reliģiju miera templi “Sitara”. Taņņa Utopija, saskatīta caur pilota kabīnes logu, vēsta par kaut ko ļoti būtisku. Tā apliecina cilvēcību.”
Izstādē sapulcināta nenoliedzami spoža dažādu paaudžu Latvijas un citzemju mākslinieku plejāde – Māris Ārgalis, Ieva Balode, Auseklis Baušķenieks, Žeņs Bo, Aleksandrs Dembo, Maija Dragūne, Pēteris Džigurs, Kristaps Epners, Dzidra Ezergaile, Neša Glinna, Alberts Goltjakovs, Inārs Helmūts, Anna Lislegārda, Zenta Logina, Malda Muižule, Deimants Narkēvičs, Bahara Nūrizade, Juris Poikāns, Māra Rikmane, Arturs Riņķis, Genādijs Suhanovs, Vladislavs Šapovalovs, Kirils Šmeļkovs, Viktors Timofejevs, Artūrs Virtmanis un citi.
