Nenorēķināšanās ar apakšuzņēmējiem būvniecības nozarē nekur nav pazudusi 5
Gadījumi, kad ģenerāluzņēmēji nav norēķinājušies ar apakšuzņēmējiem par padarīto, būvniecības nozarē nav retums. Laikus nesaņemot norēķinus vai negūstot tos vispār, apakšuzņēmējs nevar izmaksāt algu darbiniekiem, samaksāt piegādātājiem, segt saistības pret valsti, kā rezultātā ātri vien var iestāties bankrots. Tikmēr negodprātīgi ģenerāluzņēmēji gūst vērā ņemamas konkurences priekšrocības, jo, jau iepriekš apsverot nenorēķināšanās iespēju, publiskajos iepirkumos var piedāvāt zemāku cenu.
Starp apakšuzņēmēju “melnajā sarakstā” iekļautajiem būvniecības uzņēmumiem ir arī SIA “Buildimpeks”, SIA “ZFF” un SIA “Zeng”. Abu pēdējo dalībnieki un patiesā labuma guvēji ir Gatis Zonbergs un viņa dzīvesbiedre Ksenija Mlikova. Savukārt SIA “Buildimpeks” 90% kapitāldaļu pieder SIA “ZFF”, kurā 57,14% pieder G. Zonbergam, 42,86% – K. Mlikovai, bet atlikušie 10% – Edijam Ekmanim. G. Pateicoties uzvarām valsts un pašvaldību iepirkumos, minētie uzņēmumi vēl pirms dažiem gadiem apgrozīja apjomīgas naudas summas. Piemēram, SIA “Buldimpeks” apgrozījums 2021.gadā bija 6,38 miljoni eiro, peļņa – 23 399 eiro.
Veiksmīga dalība iepirkumos neizslēdz nenokārtotas saistības
Publiski pieejamā informācija liecina, ka līdz pat samērā nesenai pagātnei biznesam spīdējusi veiksme. Saskaņā ar informāciju Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā, SIA “Buildimpeks” pērn veiksmīga bijusi dalība sešos publiskajos iepirkumos, 2021.gadā – septiņos. SIA “Zeng” 2022.gadā vinnējusi divos iepirkumos (abi saistīti ar būvdarbiem Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vajadzībām), 2021.gadā – vienā (astoņu jaunu VUGD depo būve, kopā ar SIA “ReRe”).
Kopš 2021. gada biznesā tik gludi vairs neveicās. Tā, piemēram, 2021.gada pavasarī SIA “Buildimpeks” noslēdza teju 1,5 miljonu eiro (1 143 027 EUR bez PVN) vērtu līgumu ar Siguldas novada pašvaldību par Krimuldas vidusskolas stadiona rekonstrukciju, bet jau gadu vēlāk lūdza gan termiņa pagarinājumu, gan arī papildus sadārdzinājumu 20 tūkstošu eiro apmērā, informē Siguldas novada pašvaldības portāls Sigulda.lv. Tāpat pašvaldība bija saņēmusi informāciju, ka būvuzņēmējam ir nenokārtotas finanšu saistības pret apakšuzņēmēju, un norādīja, ka tās primāri jārisina pašam uzņēmējam, ne pašvaldībai. Savukārt aģentūra LETA šā gada 2.jūlijā vēstīja, ka Saulkrastu novada dome vērsusies Ekonomisko lietu tiesā, lai tiesas ceļā piedzītu 337 514 eiro no būvuzņēmumiem SIA “Buildimpeks” un SIA “Rc Traffic”, kā arī SIA “Reku-k” par sliktu darba izpildes kvalitāti Melnsila ielas pārbūvē Zvejniekciemā.
Tiesiskās aizsardzības process uzvarām iepirkumos nav šķērslis
Šā gada aprīlī “Lursoft” blogā “Iepirkumi būvniecības nozarē. Kuri uzņēmumi uzvar konkursos visbiežāk?” lasāms sekojošais: “Pētot būvniecības iepirkumos uzvarējušo kompāniju statusu, redzams, ka trīs uzņēmumiem, kuri vēl pērn pasludināti par konkursu uzvarētājiem, šobrīd ir tiesiskās aizsardzības process. Viens no tiem ir SIA “Zeng”, kas 2022. gadā atzīts par uzvarētāju divos VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” publiskajos iepirkumos par slimnīcas vajadzībām nepieciešamo būvdarbu veikšanu no 2022. līdz 2026. gadam. (..) Tāpat arī “Lursoft” datu bāzē atrodama informācija par vairākiem desmitiem kavēto maksājumu, kuru apmaksu nav veicis minētais būvkomersants. Jānorāda, ka pēdējos gados SIA “Zeng” strādājis ar mainīgiem rezultātiem – 2017. gadā tā apgrozījums bija 12,18 milj. EUR, bet jau nākamajā saruka līdz 3,32 milj. EUR, bet 2019.gadā nesasniedza pat 1 milj. EUR. Tomēr jau 2020. gadā SIA “Zeng” izdevās apgrozījumu atkal kāpināt līdz 9 milj. EUR. Lursoft pieejamais gada pārskats rāda, ka 2021. gadā būvkomersants apgrozīja 6,85 milj. EUR.”
“Lursoft” datu atlases rezultāti rāda, ka tiesiskās aizsardzības process pasludināts arī SIA “Buildimpeks”. Gluži tāpat kā SIA “Zeng”, tas reģistrēts aizvadītā gada novembrī. Interesanta sakritība, ka tajā pašā nedēļā SIA “Buildimpeks” pasludināts par uzvarētāju Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra izsludinātajā konkursā par projektēšanas dokumentācijas izstrādi, būvdarbiem un autoruzraudzību Ādažu nacionālajā mācību centrā Kadagā. Līgumcena – 57,95 tūkstoši eiro. Vēl interesantāka sakritība – saskaņā ar IUB vietnē pieejamo informāciju, arī šī gada jūlijā SIA “Buildimpeks” kopā ar SIA “Zeng” uzvarējuši divos iepirkumos. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta iepirkumā par celiņu izbūvi Ēbelmuižas parkā (līgumcena 700 839,52c EUR) un Mārupes novada pašvaldības iepirkumā par Jaunmārupes pamatskolas sporta laukuma pārbūvi un labiekārtošanu (līgumcena 590 779,43 EUR).
Tikmēr vēl šī paša gada aprīlī SIA “Buildimpeks” bija aktuāli četri liegumi, ““Lursoft” datu bāzē pieejama arī informācija par vairāk nekā 130 kavētiem maksājumiem. Uz šo brīdi jau praktiski visiem Latvijā reģistrētajiem G. Zonberga un K. Mlikovas uzņēmumiem uzlikti liegumi un pasludināta maksātnespēja,” teikts Lursoft blogā “Iepirkumi būvniecības nozarē. Kuri uzņēmumi uzvar konkursos visbiežāk?”.
Francijā reģistrēts uzņēmums un dāmu pašnovērtēšanas celšana
Tikmēr Francijas uzņēmumu reģistra dati liecina, ka tieši ap to laiku kad G. Zonberga un K.Mlikovas uzņēmumiem Latvijā sākās problēmas ar norēķināšanos ar apakšuzņēmējiem, kāds Gatis Zonbergs no Latvijas, no Aizkraukles, Francijas dienvidos pie Vidusjūras Nicas pilsētā reģistrējis uzņēmumu ar tādu pašu nosaukumu kā Latvijā – “Zeng”. Uzņēmums Nicā reģistrēts 2021. gada novembrī. Tā direktors un arī 100% patiesā labuma guvējs ir G. Zonbergs. Uzņēmuma pamatkapitāls 10 000 eiro.
Uzņēmuma darbības veids būvniecība, ēku rekonstrukcija, remonts – līdzīgi kā Latvijā reģistrētajam SIA “Zeng”. Apakšuzņēmēji ir neizpratnē – 10 000 eiro ko ieguldīt Nicā reģistrētajā uzņēmumā G. Zonbergam bija, bet viņa uzņēmumiem Latvijā, lai apmaksātu apakšuzņēmējiem un piegādātājiem parādus, naudas nebija? Apakšuzņēmēji un piegādātāji, kuri joprojām gaida, kad viņiem samaksās, vērš uzmanību arī uz Ksenijas Mlikovas fotoreportāžām vietnē Instagram. Šīs vietnes cienītāju aprindās viņa ir pazīstama influencere, sieviešu pašnovērtējuma celšanas mentore un luksusa dzīves veida popularizētāja. Spriežot pēc fotogrāfijās redzamā, sievietes pašapziņa strauji ceļas iepērkoties dārgo zīmolu veikalos Vidusjūras valstu pilsētās un apmeklējot vienkāršam cilvēkam grūti pieejamās vietas, kur pulcējas pasaules miljonāri.
Vai patiesi ar sieviešu pašapziņas celšanas kursiem iespējams sapelnīt tik daudz naudas, lai piekoptu miljonāra cienīgu dzīvesveidu Monako, Francijas un Itālijas piejūras pilsētās?
Tikmēr garajās tiesvedību rindās sastājušies no K. Zonberga un K. Mlikovas uzņēmumiem naudu nesaņēmušie. Viņiem atliek vien klikšķināt Instagram un, gaidot kārtējo tiesu institūta lēmumu parādu piedziņas lietās, prātot kā celt savu pašapziņu.
