Egils Līcītis: Neaizdegsies kopā ar tautu, nosvils tavs reitings 1
Tautas kolektīvajā atmiņā neizdzēšami iespiedušies momentuzņēmumi par valsts vadītāju parādītiem varonības un drošsirdības mirkļiem. Tā neaizmirstami dr. Kārlis Ulmanis 1934. gada 15. maijā… – oi, atvainojiet, mūsdienu attīstītas demokrātijas apstākļos tas robežosies ar autoritārisma slavināšanu un negribas sastādīt kompāniju “Hotel Centrale” istabiņā Ansim Ataolam Bērziņam.
Tātad ir bijuši vēsturiski brīži, kad, tāpat kā Snips ar Īvānu nevarēja mierīgi noskatīties uz tuvojošos ekoloģisko apdraudējumu likteņupei, mūsu vadoņi, pārplēsdami uz krūtīm kreklu, neprasot kompensāciju par virsstundām un atlīdzību par nobraukto benzīnu, gājuši palīgā novērst tēvijai uzglūnošo postu.
Tā prez. Guntis Ulmanis dziļā ziemā personīgi ar slotaskātu zvetēja apledojumu no elektropārvades tīkliem, nebēdājot, ka valsts galvu nobeigs ar augstspriegumu. Augsta ranga darbinieks Ziedonis Čevers, kad valsti piemeklēja plūdi, pažari, nelaimes skartās teritorijas pārlidoja gaisa balonā un apzināja ārkārtas situāciju. Godmanis pašrocīgi vilka bonas pār Daugavu, kad no Baltkrievijas viļņi vēla ūdens piesārņojumu ar ķimikālijām. Riskēdams ar veselību un dzīvību, nepotējies Jānis Dūklavs regulāri viesojas Āfrikas cūku mēra apsēstos reģionos. Ministri Kozlovskis un Sprūdžs pavasaros, ledus iešanas laikā, vienmēr plānoja dežūras Pļaviņās. Prez. Zatlers bija Černobiļā un pavēlēja valdībai par trešdaļu apšķērēt budžetu, bet prez. Andris Bērziņš pēc Zolitūdes traģēdijas teica runu, kas viņam visu mūžu bija iekšā – “par totālu bezatbildību visos līmeņos”. Premjerministrs Aigars Kalvītis pats bija valsts drošības un stabilitātes garants. Kalvīša valdīšanas gados tauta dzīvoja mierā, bez banku krīzēm un plosošām stihijām, izņemot Tautas partiju kā katastrofu. Ja atgriežamies pie Daugavpils HES, ir drosmīgs saeimietis, kurš apturēja būvniecību. Nodzeltējušā 1986. g.”Literatūrā un Mākslā” lasām dzimtenes patriota, 6. klases skolnieka Edvīna Šnores vēstuli “Es labāk netērētu elektrību un neskatītos televizoru nekā pēc tam rūgti nožēlotu”.
Kāpēc Latvija nav cietusi no cunami, zemestrīces, vulkānizvirduma un milžu iebrukuma? Tāpēc, ka pie varas ilgu laiku bija pa pusei cilvēks, pa pusei raķete Ainārs Šlesers, kurš visu vadīja un kontrolēja. Šleseram radniecīgs fenomens pašlaik tā pārvalda Rīgu. Kaķu vīrs gan ir liels pozētājs un labprāt noknipsētos kā Nils, kurš likvidējis grandiozu kanalizācijas noteci, kas radusies aizdambētu labierīcību dēļ, bet beznokrišņu laikā nav lielākas avārijas par peļķīti.
Latvijas glābēju saraksts ir nebeidzami garš. Vairāki augsti vadītāji, noticējuši pasaciņai par Mazsalacā nogāzušos meteorītu, gandrīz aizskrēja a) koordinēt, kā vilkt ārā no bedres mierīgos iedzīvotājus, b) organizēt augsta līmeņa tikšanos ar varbūtēji atlidojušiem viesiem, bet tā bija vien “Tele2” reklāmas akcija.
Pašlaik Latvija cieš no gadsimta ugunsgrēka, sausuma, nepieredzēta karstuma, raganu slotu virpuļviesuļiem un valdošās koalīcijas. Dramatiskā stāvoklī visi elles caurumi ir atvērušies. Cilvēki ar ļoti manāmiem histērijas simptomiem pēta dūmiem aizklātās debesis, osta deguma smaku un neizpratnē jautā, kur grūtās dienās ir vadoņi, kam vajadzēja atrast spēcinājuma vārdus stihiju postītai zemei, apauties darba zābakus un ierasties kūdras purvā ar pīrādziņu kurvi, viskija blašķi vai vismaz sasmīdināt cietušos, kā viņi prot. Kāpēc nav iedarbināta neviena ārkārtas stāvokļa komiteja, krīzes darba grupa? Citi attrauc, kas tad Vējonis, Kučinskis par brandmajoriem. Nokritīs, novārtīsies sodrējos, maisīsies pa kājām. Ne tie šķipeles turētāji, ne šļūtenes vilcēji. Taču runātīgs politiķis noder kaut tādēļ, ka ir mājinieki, kuri atsakās evakuēties no apdraudētās zonas. Kolīdz pie megafona palaiž politiķi, iedzīvotāji tūliņ kravā mantību, sauc aizklīdušos mājdzīvniekus – gatavi nekavējoties doties prom.
Ja neaizdegsies kopā ar tautu, nosvils tavs priekšvēlēšanu reitings. Tiklab jāvaicā, kāpēc ugunslokā operatīvi nav klāt citi premjera amata kandidāti, Kurzemes apgabala 1. numuri? Vai Kariņš, Vjač. Dombrovskis, Pavļuts, Gobzems, Zīle amatā domā lakkurpēs pārvietoties pa MK parketu? Jāatceļ plānotie atvaļinājumi kūrortā, jāpārrodas mājās no zaļumballes paagrāk, jāmet pie malas gigantiskā cīņa pret MNA mafiju. Jādodas uz notikumu epicentru. Kā citādi rīt iebrauksi Saeimā, ja šodien kūdrājā nemetīsies tuvcīņā ar uguni un dūmu stabu kopā ar dzēsējiem.
