Kā izvēlēties un valkāt apavus, lai neveidotos noberzumi, tulznas, varžacis, plaisas 1
Laikam kļūstot siltākam, nereti gādājam jaunas kurpes, taču bieži vien prieks par tām nav ilgs, jo rodas noberzumi, tulznas, varžacis un citas problēmas. Kā rīkoties, lai apavi nenodarītu pāri kājām?
Noberzumi
Visbiežāk no noberzumiem cieš tie, kuriem ir pēdas un pirkstu deformācija, kā arī ļoti jutīga āda. Tad atliek atrast iespējami ērtākus apavus, nevilkt tos kailās kājās un lietot speciālu krēmu, kas sargā ādu no berzes. Vēlamas pusizmēru lielākas kurpes, jo kāja uz vakarpusi mēdz pietūkt, taču, lai nerastos noberzumi, apavi nedrīkst būt arī par lielu.
Jutīgai ādai jau laikus jānodrošinās ar aizsargājošiem plāksteriem, lai, sajūtot pirmās beršanas pazīmes, uzreiz tos uzlīmētu vārīgajām vietām. Ja tomēr radies noberzums, jāsargās no infekcijas, tāpēc traumētā vieta jāskalo zem tekoša ūdens. Var uzliet ūdeņraža pārskābi vai uzpūst dezinficējošu aerosolu, uzbērt streptocīda vai likopodija pulveri un uzlīmēt plāksteri.
Noberzumus veicina sviedri, it īpaši, ja ir sausa un jutīga āda, tāpēc der izmantot līdzekļus, kas mazina to izdalīšanos, atsvaidzina un noņem tūsku. Savukārt labākai asinsritei noderēs kontrastvanniņas, procedūru beidzot ar aukstu ūdeni.
[wrapintext][/wrapintext]
Tulznas
Ja apavi kādu pēdas vietu ilgstoši berž, mēdz izveidoties tulzna – ar šķidrumu pildīta ādas kabata. Nevēlamo procesu veicina kāju svīšana, putekļi un smiltis. Lai no tā izvairītos, kurpes būtu jāmaina vismaz divas reizes dienā.
Tulznas pūslīti vajadzētu pārdurt, lai izlaistu šķidrumu un nerastos iekaisums. Adatiņu gan iepriekš karsē virs liesmas vai dezinficē ar spirtu. Pēc tam uzliek plāksteri un stingri piespiež. Vislabāk izmantot speciālo gela vai silikona plāksteri, kas mazgājoties neatlīmēsies.
Ja tulzna pārplīsusi, pēdas der pamērcēt sālsūdenī (viena tējkarote sāls uz litru ūdens), kas iedarbosies antiseptiski – kodīs, bet atveseļos ādu. Var lietot arī vāju kālija permanganāta šķīdumu. Pēc tam ādu nosusina, uzber streptocīda vai likopodija pulveri un uzlīmē speciālu plāksteri.
Kad tulzna sadzijusi, par to ātri aizmirstam, taču derētu padomāt par profilaksi un aptiekā iegādāties speciālus aizsargriņķīšus, uzmavas un starplikas pirkstiem.
Varžacis un kārpas
Varžacis ir ādas virskārtas sabiezējums, kas veidojas ilgstoša spiediena vai berzes dēļ, bet kārpas izraisa vīrusu infekcija. Varžacis atšķirībā no kārpām nav lipīgas. Nereti abi veidojumi izskatās ļoti līdzīgi, taču tos ārstē atšķirīgi. Ir pilnīgi aplami varžacu plāksterus likt uz kārpām, kā nereti mēdz darīt. Jebkurā gadījumā jārīkojas uzmanīgi, jo skābe var apdedzināt apkārtējos audus.
Varžacs viducī ir serdīte vai actiņa, uz kuras uzspiežot stipri sāp. Klasiskajai kārpai raksturīgi mazi, melni punktiņi, un tā pēc noņemšanas asiņo. Tomēr dažkārt veidojumus spēj atšķirt tikai ārstnieciskā pedikīra meistars, podologs vai dermatologs.
Varžaci apstrādā ar vīlīti uz sausas ādas un 5–10 minūtes pamērcē sodas (tējkarote uz litru) un veļas ziepju ūdenī. Var pievienot kumelītes, kam piemīt antiseptiskas īpašības. Lai veidojums kļūtu mīkstāks, noder arī citrona sula, putriņā saberzts sīpols vai ķiploks.
Varžaci nevajadzētu mēģināt izgriezt ar šķērītēm, jo iespējams ievainot veselo ādas virskārtu. Prātīgāk būtu doties pie ārstnieciskā pedikīra meistara, kurš veidojumu bez sāpēm izurbs. Turpmāk jācenšas nepieļaut ilgstošu spiedienu noteiktās vietās un valkāt ērtus apavus. Ja citu kurpju nav, spiediena amortizēšanai uz pirkstiem var nēsāt silikona uzmavas.
Kad novērsts varžacu iemesls un uzlabojusies asinsrite pēdā, nereti tās pazūd pašas no sevis, ja vien nav bijušas ļoti ilgu laiku.
Kārpas var ārstēt ar medikamentiem, piededzināt ar lāzeru vai piesaldēt, bet pats svarīgākais ir stiprināt organisma imunitāti, jo tad tās nereti atkāpjas pašas.
Plaisas papēžos
Veselam cilvēkam papēži mēdz plaisāt, ja ir par daudz novīlēti vai kājas netiek koptas, tāpēc āda ir sausa un sabiezējusi. Nereti problēmas iemesls var būt gremošanas kaites, paaugstināts cukura līmenis asinīs, asinsrites vai hormonālie traucējumi.
Svarīgi par pēdām pareizi rūpēties. Papēžus vīlē, kad tie ir pilnīgi sausi. To dara paralēli plaisām un saudzīgi, lai neievainotu ādas virskārtu. Divas reizes dienā papēžus ieteicams ieziest ar mīkstinošiem un dziedinošiem līdzekļiem, kas satur urīnvielu (urea) vai tīģerzāli. Vakaros tos uzliek kompreses veidā.
Pēdu āda būs pateicīga par dažādām ēteriskajām eļļām, ko pievieno bāzes, piemēram, kviešu dīgstu vai aprikožu, eļļai. Olīveļļa šim nolūkam nederēs, jo nespēs iekļūt plaisās. Var izmantot arī rīcineļļu, taču, lai gūtu labumu, tā kārtīgi jāiemasē ādā.
Pret dziļām plaisām palīdz speciāli silikona ieliktņi, kas amortizē spiedienu. Kamēr tās nav sadzijušas, lai izvairītos no infekcijas, nevajadzētu dārzā vai pludmalē staigāt basām kājām. Problemātiskiem papēžiem kaitē klikatiņas, kas, sitoties pret papēžiem, tos mehāniski traumē.
Lieti noder parafīns, ko izkausē ūdens peldē, uzklāj uz tīriem papēžiem, aptin ar polietilēna plēvi un patur, kamēr atdziest. Tomēr pats svarīgākais ir novērst problēmas cēloni. Ja plaisas, papēžus pareizi kopjot un dziedinot, tomēr nesadzīst, jādodas pie ģimenes ārsta un jāveic asinsanalīzes.
KONSULTĒJUSI PEDIKĪRA MEISTARE MĀRĪTE KRĪGERE
