Ņenaševa par pensiju iemaksu samazināšanu otrajā līmenī: Šis ir risinājums, lai šodienas un rītdienas pensionāriem ir labāk 0
“Es neteikšu, ka šis ir labākais risinājums ko varēja atrast, arī ne tāds, kādu progresīvie ļoti gribētu, protams, ka nē. Šis risinājums ir, lai šodienas un rītdienas pensionāriem ir labāk,” TV24 raidījumā “Ziņu top” 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre, frakcijas “Progresīvie” priekšsēdētāja vietniece Antoņina Ņenaševa skaidro valdības atbalstīto iemaksu samazināšanu pensiju otrajā līmenī.
Ņenaševa norāda, ka šāds risinājums ir paredzēts kā terminētais risinājums, respektīvi uz noteiktu laiku – 3 gadiem. “Šis risinājums ir, lai šodienas un rītdienas pensionāriem ir labāk. Lai mēs varētu ieviest jaunu nodokļu reformu kas ir ar ļoti labiem ieguvumiem tieši pensionāriem.” Viņa atzīmē, ka neapliekamo minimumu paredzēts celt no 510 līdz pat 1000 eiro, kas paredz to, ka ieguvēji būs visi pensionāri, kam ir šādi ienākumi, ieskaitot strādājošos pensionārus. Līdz pat 90% iedzīvotāji būs ieguvēji no šādas reformas, attiecīgi saņemot vairāk naudas. Kā arī nākamgad ir plānota indeksācija, jeb pensiju palielināšana, kas vairāk orientējas uz mazu pensiju palielināšanu. Tāpat arī neapliekamais minimums vairs nebūs plūstošs. Viņa norāda, ka ieguvumi, kas tiks iegūti no jaunās nodokļu reformas bija nepieciešami, cerot, ka terminēto risinājumu nebūs nepieciešams pagarināt.
Tāpat Ņenaševa uzver: “Ja visi ieguvumi no jaunās nodokļu reformas īstenosies un tiks novērota nodokļu iekasējamības palielināšanās, tas nozīmēs to, ka cilvēki ar mazām algām iznāks no ēnas, kas paredz kopējā budžeta palielināšanos.”
Iepriekš ziņojām, ka Valdība otrdien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni.
LM anotācijā skaidro, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā.
Ministrijā norāda, ka ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju pirmajā līmenī, gan pensiju otrajā līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Ņemot vērā, ka, ieviešot valsts fondēto pensiju shēmu (VFPS), iemaksu likme VFPS tika pārdalīta no pensiju pirmā līmeņa likmes, to attiecīgi samazinot, nevis ieviešot papildu likmi, fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijai.
Situācijās, kad notiek būtiskas svārstības finanšu tirgos, pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla vērtība krītas, bet kapitāla tirgus atkopšanās notiek diezgan lēni, piebilst ministrijā.
Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka cilvēkiem ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, lai ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki. 2023.gadā 18 418 VFPS dalībnieki pārtrauca dalību pensiju otrajā līmenī saistībā ar valsts vecuma pensijas pieprasīšanu. Šo personu vidējais dalības ilgums VFPS bija 17,3 gadi un dalības laikā vidēji uz vienu dalībnieku iemaksāti 5156,27 eiro, uzkrātajam pensijas kapitālam veidojot vidēji 5360,75 eiro. Tādējādi visā VFPS dalības laikā pensijas kapitāls palielinājies par 4%.
Gan inflācija, gan svārstības finanšu tirgos būtiski ietekmējušas pensiju plānu ienesīgumu, turklāt ne tikai riskantākos ieguldījumus akciju tirgos, bet arī konservatīvos ieguldījumus obligācijās, skaidro LM. Tas LM ļauj secināt, ka pensiju plānu ienesīgums ir neliels.
Pārvirzot atpakaļ vienu procentpunktu pensiju pirmajam līmenim, attiecīgi būs mazākas turpmākās pensiju iemaksas pensiju otrajā līmenī, bet lielākas pirmajā līmenī, līdz ar ko palielināsies pensijas kapitāls pensiju pirmajā līmenī jeb valsts nefondētajā pensiju shēmā, tajā ieguldot par vienu procentpunktu vairāk jeb 15% līdzšinējo 14% vietā. LM uzsver, ka pensijas kapitāls pensiju pirmajā līmenī tiek aktualizēts atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”. Ja apdrošināšanas iemaksu algas indekss ir mazāks par “1”, pensijas kapitāls atšķirībā no pensiju otrā līmeņa nekad netiek samazināts.
Likumprojekts iekļauts likumprojekta “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” pavadošo likumprojektu paketē.
