Rusnes salas burvība 0
Uz rietumiem no Šilutes pirms ietekas Kuršu līcī Lietuvas likteņupe Nemuna sazarojusies vairākās attekās, veidojot plašu deltu. Atmata un Skirvīte no kontinenta nošķīrusi sauszemes gabalu, izveidojot kaimiņvalsts lielāko salu Rusni, kurā pāri pārplūstošajām piekrastes pļavām var nokļūt pa tiltu salas austrumos. Agrākos laikos Rusnes iedzīvotāji pārsvarā nodarbojušies ar zvejniecību, koku pludināšanu un nedaudz arī lauksaimniecību, cik nu liesā zeme te ļāvusi kaut ko izaudzēt iztikai. Mūsdienās gan īsteno salinieku dzimtu palicis pavisam maz, taču pārējie iedzīvotāji veido it kā Lietuvu miniatūrā, jo uz dzīvi šeit cilvēki sabraukuši teju no visiem valsts novadiem.
Dzīvot Rusnē nav viegli, jo cietzeme paceļas tikai 0,5 –1 m v. j. l. un ik pa laikam pārplūst, visbiežāk pavasaros. Turklāt jārēķinās ar robežsardzes torņu modro klātbūtni salas dienvidos – Skirvītes (Severnajas) upe ir robeža starp Lietuvu un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, ko paradoksāli varētu nosaukt par “mazo Rietumu kaimiņu”. Upe vienlaikus ir arī Eiropas Savienības robeža.
Pirms vairāk nekā 20 gadiem te izveidots Nemunas deltas reģionālais parks nepilnus 240 kvadrātkilometrus lielā platībā, no kuriem aptuveni piekto daļu aizņem ūdens. Vislabāk to iepazīt, braucot ar kuģīti pa upju, pieteku un atteku labirintu, kur mājo daudzas ūdensputnu sugas, tostarp jūras ērgļi jeb kormorāni, par kuriem nepriecājas vietējie zvejnieki, jo tie apēd daudz zivju. Tomēr zivju bagātības pietiek visiem un kuģīša īpašnieks ceļotājiem piedāvā arī nobaudīt zivju zupu, jo zivis, visdažādākajā veidā pagatavotas, ir salinieku nacionālais ēdiens. Ja atlicināts vairāk laika Nemunas deltas apceļošanai, vienu dienu var veltīt braucienam uz Nidu Kuršu kāpā, jo vasaras sezonā pāri Kuršu līcim notiek regulāra kuģīšu satiksme. Rusnē iespējams arī pārnakšņot un izmantot gida pakalpojums, lai labāk iepazītu salu, jo vietējie iedzīvotāji ir laipni, apzinoties tūrisma nozīmi savā no ārpasaules visai nošķirtajā dzīvē.
Tā tikai šķiet, ka Rusne ir pasaules mala, bet te ir ko darīt, piemēram, izstaigāt vairākas dabas takas, apmeklēt brīvdabas muzeju vai iespaidīgo bāku Ostadvares ciemā, kurā uzkāpjot pa stāvajām kāpnēm paveras Atmatas upes panorāma. Savukārt Miņģes (Mīnijas) zvejniekciemu dēvē pat par “Lietuvas Venēciju”, jo galvenās ielas vietā tek Mīnijas upe. Vietējā krodziņa interjeru rotā kuģa modelis, atgādinot par lietuviešu jūrasbraucēju laikiem, bet piekrastē satupušas sarkanbrūni krāsotas koka mājas ar dakstiņu jumtiem un baltziliem logiem, un pie daudzām izveidotas piestātnes laivām un nelieliem kuģīšiem. Tādu idilli reti kur Baltijā gadās redzēt, tādēļ iesaku jau šovasar padomāt par nesteidzīgu atpūtu Nemunas deltā, lai atgūtu ticību nesapostītajam dabā un cilvēku savstarpējās attiecībās.
