Nemunas deltas unikālā pasaule un indiāņu pasaule tepat, Lietuvā 0
Latviešu tūristi Lietuvā ļoti iecienījuši Kuršu kāpu ar unikālo dabu un lieliskajiem delfīnu un jūras lauvu šoviem, taču ne mazāk pārsteidzoša dabas pasaule paveras vēl pārdesmit kilometrus tālāk uz dienvidiem Nemunas deltā, kur, upes tecējumam sadaloties vairākās atsevišķās straumēs, izveidojusies Rusnes sala (44 km²) – etnogrāfiski interesanta vide, kurā piecos ciemos dzīvo ap diviem tūkstošiem iedzīvotāju.
Ačgārnā māja
Varbūt tādēļ, ka pa ceļam uz Rusni Klaipēdas apkaimē ir tik daudz aizraujošu apskates vietu, ceļotāji vienas dienas ekskursijā nepaspēj aizkļūt līdz Nemunas deltai. Starp šādām vietām ierindojama arī Ačgārnā māja, kas nesen atklāta līdzās Dinozauru parkam Radaiļos (7 km no Klaipēdas). Ideja nav jauna, jo šāda māja jau labi sen apskatāma arī Polijā kašubu apdzīvotajā teritorijā netālu no Gdaņskas, taču tagad, lai, pastaigājoties pa griestiem, sajustu “taurenīšus” vēderā, vairs nav jābrauc tik tālu. Turklāt blakus esošajā restorānā par salīdzinoši zemu cenu var nobaudīt cepelīnus – populārāko lietuviešu nacionālo ēdienu.
Vinetu indiāņu ciemats
Vēl noteikti jāredz Indiāņu ciemats Šļiku ciemā, kas iekārtots kā autentiska Ziemeļamerikas indiāņu atpūtas vieta gleznainās Akmenes – Danes upes ielejā Klaipēdas rajonā. Tā saimnieks vecākais indiānis Vinetu kopā ar palīgiem piedāvā iepazīties ar indiāņu vēsturi, kultūru, piedalīties šamaņa rituālos, piemēram, uzpīpējot “miera pīpi”, un apmesties tradicionālajās indiāņu “Tipi” mājās.
Mazajiem indiāņiem te dota iespēja iemācīties šaut ar loku un spļaudīkļiem, braukt ar kanoe laivu vai smailīti, apkrāsot māla amuletus un iesaistīties dažādās spēlēs. Savukārt pirts mīļotājus gaida mistiskā “septiņu dvēseļu sviedru” Inipi pirts, kas atjauno dvēseles enerģiju.
Savdabīgie Lietuvas dienvidrietumi
Lietuvas piekrastē uz dienvidiem no Klaipēdas īpatnā veidā sajaukusies lietuviešu un vācu kultūra, jo šīs valsts daļas vēsture diezgan būtiski atšķiras no pārējās Lietuvas vēstures. Gadsimtiem ilgi Klaipēdas oficiālais nosaukums bija Mēmele, un tā ietilpa Austrumprūsijā, bet 1871. gadā, Vācijai apvienojoties, tā kļuva par vistālāk uz ziemeļiem esošo impērijas pilsētu, kuras lielākā daļa iedzīvotāju bija vācieši, neskatoties uz to, ka te bija izveidojies Lietuviešu kultūras centrs un tika drukātas grāmatas lietuviešu valodā.
Pēc Pirmā pasaules kara Klaipēdas apgabals kļuva par Antantes protektorātu, ko pārvaldīja neatkarīgs Landtāgs franču virsvadībā, līdz 1923. gada janvārim, kad Lietuvas armija ieņēma Klaipēdu un pievienoja to Lietuvas valstij, kaut arī franču karavīri simboliski pretojās uzbrukumam. Taču, atguvusies no kara, Vācija neatmeta cerības atgūt Klaipēdu, un 1939. gada 20. martā (gandrīz pusgadu pirms Otrā pasaules kara sākuma) Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops izvirzīja ultimātu Lietuvas ārlietu ministram par Klaipēdas atdošanu. Jau divas dienas vēlāk Vācijas karaspēks iegāja pilsētā, un 23. martā te ieradās pats fīrers Ādolfs Hitlers, lai teiktu patriotisku runu no pilsētas teātra balkona.
Šobrīd Klaipēdas reģions atkal ir neatņemama Lietuvas teritorija, tomēr vācu laiku ietekme vēl saglabājusies vietvārdos un pildrežģu ēku arhitektūrā, bet Nemunas delta pārsteidz ar 21. gadsimtam neraksturīgu mieru, kolorītajiem zvejniekciemiem un putnu vērošanas vietām.
