“Ņemšu plinti rokās un iešu!” Ielūkojamies “Dvēseļu puteņa” aizkulisēs 7
Filmas “Dvēseļu putenis” pirmo ainu uzņemšanā, kas ilgs līdz 4. jūnijam, iesaistīti 29 aktieri un aptuveni 750 masu skatu dalībnieki.
Ilgi gaidītais brīdis ir klāt – sākusies filmas “Dvēseļu putenis” filmēšana. Jau uzņemtas strēlnieku iesaukšanas ainas, jauniesaukto fotografēšanās un skolas balles ainas Rīgas Latviešu biedrības namā, kas vēsturiski ir bijis viens no pirmajiem strēlnieku iesaukšanas punktiem. Tur tapušas arī galvenā varoņa Artūra un viņa mīlestības Mirdzas (aktrise Ieva Florence) pirmās attiecību ainas.
“Dvēseļu puteni” radīs četros posmos. Pirmos divus posmus filmēs no maija līdz jūnijam un no septembra līdz oktobrim, bet trešo un ceturto posmu – 2018. gada janvārī un maijā. Filmas pirmizrāde būs 2019. gada 11. novembrī – tieši 100 gadus pēc latviešu strēlnieku izcīnītajām Brīvības cīņām.
“Man pagāja krietns laiks, kamēr es sapratu, kādam ir jābūt filmas “Dvēseļu putenis” galvenajam varonim Artūram Vanagam un kādu prototipu mēs meklēsim. Tā bija pēdējo gadu vērienīgākā aktieru atlase,” stāsta aktieru atlases režisore un aģentūras “Casting Bridge” vadītāja Gunita Groša. Piecu mēnešu meklējumos starp 9. līdz 12. klases skolēniem, pavisam 1073 puišiem, atrastas daudzas interesantas sejas, kas vēlējās kļūt par filmas centrālo tēlu. Taču izvēle krita uz piecpadsmitgadīgo Oto Brantevicu no Turlavas, kurš šopavasar beidz pamatskolu.
“Mani ļoti interesē, kā tiek veidotas pilnmetrāžas filmas, īpaši “Dvēseļu putenis”, vēl jo vairāk tādēļ, ka mana tēva vecvectēvs Jans Leskavnieks bija latviešu strēlnieks. Viņš atgriezās no kara un saņēma par to zemi. Artūra loma viņam būs veltījums no manis,” Oto ir gandarīts par viņam doto iespēju un turpina: “Aleksandra Grīna romāns ir izcils mantojums mūsu tautai. Toreiz tie puiši, piesakoties strēlniekos, nojauta, ka būs smagi, bet ļoti cerēja pēc kara atgriezties mājās. Patlaban mēs brīvību un savu valsti uzskatām kā pašsaprotamu, ko nav iespējams pazaudēt. Tiesa, tas patriotisms, kas bija abos karos, atmodas laikā ir nedaudz izzudis, bet, ja tautai pienāktu grūts brīdis, esmu pārliecināts, ka liela daļa jauniešu tomēr dotos aizstāvēt savu valsti.”
Vanagu dzimtas mājas tiks ierīkotas muzejā “Miķelis” Bauskas novadā. Tajās filmēs vairākas ģimenes epizodes un vienu no svarīgākajiem pagrieziena punktiem Vanagu ģimenē – brīdi, kad vācu virsnieks nošauj brāļu Vanagu māti, kuras loma uzticēta aktrisei Rēzijai Kalniņai.
Nacionālā teātra aktierim Raimondam Celmam piešķirta Artūra brāļa Edgara loma.
“Zināju, ka Aleksandra Grīna “Dvēseļu putenis” ir augsts kalns Latvijas literatūras vēsturē. Jau ar pirmajām izlasītajām lappusēm biju patīkami pārsteigts, cik viņš godīgi, vienkārši, bet tajā pašā laikā liriski, drosmīgi un vīrišķīgi raksta par jauna cilvēka pieaugšanas procesu ļoti dramatiskā laikā. Mani spēcīgi iespaidoja Artūra dzīves ceļš, kā viņš, apkārtējo apstākļu ietekmēts, no jauna zēna kļūst par pieaugušu vīrieti ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski. Šis ir ļoti svarīgs moments katra cilvēka dzīvē, tāpēc ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību šim brīnumam – kā tu pieaudz, kā tu gribi pieaugt un kā tu kļūsti par patstāvīgu cilvēku. Apkārtējie apstākļi mūs spiež izdarīt dažādas izvēles, un no tā, kā mēs tās izdarām, ir atkarīgs, par kādu cilvēku mēs kļūstam. Tā ir universāla tēma, par kuru vienmēr var runāt, aktualizēt un likt cilvēkiem domāt,” secina Raimonds, kurš dzimis līdz ar valsts neatkarības atjaunošanu un ir gandarīts, ka Latvijas valsts beidzot pamazām sāk uzelpot un iznirt no tā smaguma, kas 50 padomju gadus ir vilcis uz leju. “Tas ir tik pozitīvi, ka tas uzniršanas process notiek, tomēr man gribētos, lai tas noritētu nedaudz ātrāk,” viņš atzīst.
Romāna “Dvēseļu putenis” vienā no spilgtākajiem tēliem Miķelsona lomā iejuties topošais aktieris Kultūras akadēmijas students Jēkabs Reinis, kura dzimtā bijuši trīs strēlnieki – vecvectēvs Jānis un abi viņa brāļi – Staņislavs un Antons. Viens pēc kara palicis Ukrainā, kur apprecējies, divi atgriezušies un viņiem Ilūkstē kā bijušajiem strēlniekiem piešķirta zeme.
Jēkabs: “Radošā komanda strādā kā zvēri – tā bijām iegājuši procesā, ka pat aizmirsām par pusdienām. Biju patīkami pārsteigts, ieraugot, cik daudz jaunu cilvēku atnākuši filmēties masu skatos – kārtīgi letiņi. Kad ieraugi, tad skaidrs, ka ar šiem puišiem, ja kas, iesim kopā vienā ķēdē, vienā vadā.
Ja nāktu iekšā Latvijā, es neteikšu, kas, mazums kas var nākt, kaut vai marsieši, es ņemšu plinti rokās, neskatoties uz to, kas patlaban notiek valstī. Tas nav svarīgi, apstākļi mūsu valstī ir tādi, kādi tie ir – kā mēs katrs mākam, tā sitamies. Bet, ja būs draudi Latvijai, es iešu cīnīties un zinu ļoti daudzus, kas nebēgs un nāks aizstāvēt Latviju.
Lasot “Dvēseļu puteni”, brīžiem bija tā, ka negribējās lasīt tālāk, jo tās kaujas tik smagas, cīņas Ložmetējkalnā, aukstums, izmisums… Smagi, ļoti smagi…
Mans varonis Miķelsons ir rīdzinieks tāpat kā cīņu biedrs Spilva, bet Artūrs un Konrāds – lauku puiši. Filmā būs ne tikai karš, bet arī strēlnieku savstarpējā draudzība, vienotība, ķīvēšanās… Dramatiskajā kara situācijā strēlnieki tomēr apvienojas, zobiņi raksturos tiek nolīdzināti, viens otru pieņem, viens par otru iet nāvē…
Nesen biju Brāļu kapos – tur apglabāti ne tikai jauni latviešu, bet arī krievu puiši, un to nevajadzētu aizmirst, ka viņi cīnījās plecu pie pleca ar latviešiem.”
Jaunā Rīgas teātra aktieris Gatis Gāga filmā būs viens no labākajiem Artūra draugiem – Konrāds.
“Masu skatos filmējas daudz jaunu vīriešu, kas ir gatavi sevi veltīt šīs vērienīgās filmas uzņemšanai. Kad paklausies viņu sarunās vai ieskaties viņu sejā, tad ir ticība, ka ar valsti nav tik bēdīgi, kā reizēm šķiet, ka ir cilvēki, kas ir gatavi aizstāvēt savu zemi, neraugoties uz to, ka pa šiem simts gadiem ir notikušas diezgan lielas un būtiskas izmaiņas cilvēku apziņā. Pašreizējais informācijas apjoms ir kā tāds neaptverams ķīselis, kurā mēs peldam. Tolaik informāciju saņēma no avīzēm, no baumām, un cilvēki bija daudz atsaucīgāki jaunām idejām,” atzīst Gatis.
“Dvēseļu puteņa” galveno aktieru vidū ir arī Vilis Daudziņš, Ivars Krasts, Sandis Pēcis, Mārtiņš Liepa, Mārtiņš Vilsons un citi. Masu skatiem pieteikušies ap 750 brīvprātīgo. Vēsturiskās bēgļu gaitas filmēs Vangažos, bet Slokas, Ziemassvētku, Cēsu un Nāves salas kauju filmēšanas vietas vēl ir plānošanas procesā.
Režisors Dzintars Dreibergs pastāstīja, ka Līgatnē bijušās papīrfabrikas telpās filmas veidotāji ierīkos treniņnometni, kur strēlnieki gatavosies pirmajām kaujām. Šo ainu uzņemšanai izmantos autentiskus kareivju mācību paņēmienus, ieročus un spēkratus, ar vizuālo specefektu palīdzību atainos bumbu sprādzienus un kara lidmašīnu pārlidojumus.
Viss par filmu: Facebook.com/DveseluPutenis Instagram.com/dveseluputenisfilma Filmas tapšanas aizkulisēm līdz pat pirmizrādei varēs sekot līdzi mobilajā televīzijā LMT Straume lietotnē un internetā: http://straume.lmt.lv/dveselu-putenis.
