Nemiro: Par politiku dzīvojamā fonda atjaunošanai varēs lemt pēc OECD pētījuma 6
Par valsts politiku dzīvojamā fonda atjaunošanai varēs lemt pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījuma, sacīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šonedēļ, balstoties uz Valsts kontroles konstatēto, izdeva rezolūciju ekonomikas ministram apzināt pašvaldību apsaimniekoto dzīvojamo ēku atbilstību drošuma prasībām un piedāvāt risinājumus situācijas uzlabošanai.
Nemiro atzina, ka Ekonomikas ministrija (EM) nemitīgi “tur roku uz pulsa” par situāciju ar dzīvojamo fondu, tomēr par konkrētāku rīcību, kas saistīta ar dzīvojamā fonda atjaunošanu, varētu spriest pēc tam, kad noslēgsies OECD pētījums. Viņš gan neprecizēja, kad tas varētu notikt.
“Latvijas dzīvojamais fonds, salīdzinot ar situāciju Lietuvā un Igaunijā, ir bēdīgā stāvoklī.
Kopš 1991.gada no visa dzīvojamā fonda jaunuzbūvēti ir tikai 4%, kas ir ļoti maz. Jaunā [plānošanas] perioda nacionālajā attīstības plānā esam ietvēruši mājokļu politiku, bet tam būs nepieciešams finansējums, kas mērāms vairāku valsts budžetu apmērā,” skaidroja Nemiro.
Ministrs norādīja, ka līdzekļu trūkums nepieciešamā apjomā drīzāk liek domāt par dzīvojamā fonda pakāpenisku sakārtošanu, tajā skaitā īstenojot mājokļu renovēšanas programmu ar “Altum” starpniecību.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa, informējot par Valsts kontroles revīzijā konstatēto, šonedēļ paziņoja, ka dzīvojamo ēku drošība Latvijā pasliktinās un to drošības kontrole nedarbojas pietiekami labi.
“Revīzijā konstatētais rada nopietnu satraukumu.
Likumi it kā ir, kontrolētāji it kā kontrolē, īpašnieki it kā uztur, bet namu stāvoklis mūsu acu priekšā pasliktinās. Ir nepieciešama valsts politika, kā šo situāciju risināt,” sacīja Krūmiņa.
Viņa piebilda, ka tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo savos vai īrētos dzīvokļos pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no kuriem daudzi ir veselībai un dzīvībai bīstami.
Valsts kontrole pievērsās tieši daudzdzīvokļu māju uzturēšanas jautājumam, jo tās ir apmēram 1 000 000 jeb 70% no visiem Latvijas mājokļiem. Revīzijā secināts, ka kopš denacionalizācijas atbildīgās institūcijas nav veicinājušas dzīvokļu īpašnieku atbildību ne par savu mājokli, ne arī par pašu ēku – kāpņutelpām, liftiem, jumtu, balkoniem u.c. elementiem.
